| Autors | Alberts Bredovs |
| Laika periods | 19. gs. beigas |
| Žanrs | Ainava |
| Tehnika | Audekls, eļļa |
| Izmērs | 100x143 cm |
| Atrašanās vieta | Vesetas iela 7, Rīga, Latvija |
| Cena | € 6000 |
| Artikuls | 62_A63051 |
Gleznotājs, litogrāfs, teātra dekorators. Strādājis romantiskā, pseidokrieviskā stilā. Pēc tautības - vācietis. 1852. – 1855. strādāja par dekoratoru Rīgā (1852 – 55), pēc tam Tallinā. Arī Pēterburgas Imperatoriskajā teātrī (1860. – 71.), Maskavas Lielajā teātrī pie daudzām baleta izrādēm. Darbi atrodas Maskavā, Bahrusina Teātrī Muzejā. Teātra mākslinieks.Pēc izcelsmes vācietis. No 1852. – 1855. gada strādājis par dekoratoru Rīgā, vēlāk neilgi Tallinā. Dekorators pie Maskavas (1856. – 62.) un Pēterburgas (1860. – 71.) imperatorisko teātru direkcijas. Noformējis Maskavas Lielā teātra izrādes (pie baletmeistariem Teodora (Šiona), Frederika u. c.) – „Gazelda vai Čigāni” (1854), „Najāda un zvejnieks” (1855), „Itāļu nakts” (1857), „Korsārs” (1858, 1865, 1868), „Ķildīgā sieva” (1859), „Sata – nilla, vai mīla un elle” (1860, 1870), „Fausts” (1861, 1866, 1875), „Divas dienas Venēcijā” (1862), „Esmeralde” (1866, 1872), „Silfīda” (1867); Marinskas teātrī „Konok – Gorbunok” (1862, baletmeistars A. Sen – Leon), „Cars Kandavls” (1868, baletmeistars M. I. Petipa).Bijis A. A. Rollera sekotājs, savās dekorācijās pielietojos efektīvas scēniskas gleznas, maz saistītas ar mūziku un horeogrāfiju (pseidokrieviskais stils, viņu asi kritizēja V. V. Stasovs).Gleznojis jūras ainas ar kuģiem sabangotā jūrā uz kalnu fona, arī krievu ainavas ar stafāžu romantiskā, pseidokrieviskā stilā – gleznotājs, litogrāfs.
