| Autors | Edgars Vinters |
| Laika periods | 20.gs. otrā puse |
| Žanrs | Ainava |
| Tehnika | Kartons, eļļa |
| Izmērs | 46x65 cm |
| Atrašanās vieta | Krasta iela 68A, Rīga, Latvija |
| Cena | € 150 |
| Artikuls | 52_A48141 |
Latviešu gleznotājs. Edgars Vinters ir vienīgais bērns daiļkrāsotāja Hermaņa Vintera (1874-1939) un viņa sievas Annas, dzim. Kalniņas, (1879-1953) ģimenē. Desmit gadu vecumā viņš iepazinās ar populāro pasteļgleznotāju Voldemāru Irbi, kurš zēnā saskatīja talantu un ierādīja viņam pamatus pasteļglezniecībā, iemācīja saskatīt skaistumu dabā šķietami nebūtiskajā.
Vinters glezno priekšmetiski, pārsvarā plenērā. Bērnībā un jaunībā viņš zīmēja ar zīmuli un tušas spalvu, tad kādu laiku sekoja linogrebumi un pasteļi līdz viņš nonāca pie darba ar eļļas krāsām. Ik pa laikam Vintera daiļradē parādījās akvareļi, un septiņdesmitajos gados kas īpašs – monotipijas. Gleznojot savas mīļās Latvijas ainavas visos gadalaikos, ziedus un pilsētas skatus, Vinters galvenokārt izmanto eļļas krāsas.
Padomju varas gados viņa darbu izstādes tika organizētas Rīgā un citās Latvijas PSR pilsētās. Kad Latvija 1991. gadā atguva brīvību, Vintera daiļradei tika pievērsta arvien lielāka uzmanība un tā guva atzinību. Vintera darbu personālizstādes notika regulāri ne tikai Latvijā, bet sākot ar 1993. gadu arī Anglijā un ASV un kopš 2006. gada Vācijā. Viņa darbi arvien vairāk tiek piedāvāti pārdošanā mākslas galerijās visā pasaulē.1935. gadā bērnu un jaunatnes žurnāli sāka publicēt Vintera nelielos rakstiņus, kurus viņš pats ilustrēja ar spalvas zīmējumiem un lingrebumiem. [1] No honorāriem tika maksāta skolas nauda komercskolā, kurā viņš mācījās līdz 1940. gadam. Iepazīstoties ar gleznotāju Hugo Kārli Grotusu 1937. gadā, Vinters mainīja savu gleznošanas stilu. Grotuss viņam ieteica atteikties no „tumšās fāzes“, kas bija izveidojusies Irbes ietekmē, un izmantot gaišākas krāsas, kas ienestu svaigumu un krāsainību gleznās.
Kuzņecova porcelāna fabrika viņam uzticēja apgleznot vairākus porcelāna šķīvjus, kas bija paredzēti dāvināšanai prezidentam Kārlim Ulmanim. Pēc komercskolas pabeigšanas 1940. gadā Vinters iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā un studēja tur līdz 1944. gadam pie profesoriem Jāņa Kugas, Leo Svempa, Jāņa Cielavas, Valdemāra Tones, Jāņa Annusa, Kārļa Miesnieka un Vilhelma Purvīša. Vācu okupācijas laikā Vinters publicēja savus zīmējumus un akvareļus arī vācu žurnālos.
1944. gadā Vinteram bija jāpārtrauc studijas, jo viņu iesauca Latviešu leģionā un nosūtīja darbos uz Toruņu. 1945. gadā Vinters nokļuva krievu gūstā un nonāca kādā gūstekņu nometnē pie Maskavas. Krievu virsnieki saskatīja viņa talantu un deva iespēju izveidot orķestri un iekārtot sev darbnīcu gleznošanai. Šajā laikā tapa daudz zīmējumu un gleznu, kurus Vinters tikai 2012. gadā pirmo reizi parādīja kādam viņa mākslas cienītājam, kurš bija jau rakstījis par gleznotāja dzīvi un daiļradi un kurš jau tajā pašā gadā publicēja tos grāmatā. 1947. gadā Vinters atgriezās Rīgā un sāka strādāt skolā, kur mācīja tēlotājmākslu un rasēšanu. Paralēli darbam skolā viņš pats mācījās Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā un 1949. gadā ieguva tur skolotāja darbam nepieciešamo pedagoģisko kvalifikāciju.
Kad 2013. gada 2. aprilī valsts vizītē Latvijā viesojās Turcijas prezidents Abdullahs Gils, Latvijas prezidends Andris Bērziņš pasniedza Gila laulātajam pārim kā dāvanu Edgara Vintera gleznu.
Kuzņecova porcelāna fabrika viņam uzticēja apgleznot vairākus porcelāna šķīvjus, kas bija paredzēti dāvināšanai prezidentam Kārlim Ulmanim. Vācu okupācijas laikā Vinters publicēja savus zīmējumus un akvareļus arī vācu žurnālos
