Biruta Delle (1944)

Biruta Delle mācījusies Latvijas Valsts mākslas akadēmijā (1964 – 67) un viens no nozīmīgākajiem viņas pedagogiem bija K. Ubāns.

Izstādēs māksliniece piedalās kopš 1967. gada.
Personālizstādes notikušas Kuldīgā (1970), Jūrmalā (1978), Rīgā (1978, 1981, 1983, 1991), Mazirbē, Cēsīs, Tukumā, Smiltenē, Dundagā (1983), Valmierā (1985), Bauskā (1989).

Māksliniece ir Mākslinieku savienības biedre kopš 1975. gada.

Biruta Delle mākslinieciskajā darbībā un dzīves norisēs vienmēr saglabājusi individuālu redzespunktu, glezniecību izmantojusi kā patiesības atklāsmes veidu. Mākslinieces darbos liela nozīme sižetiem, šifrētam saturam, zemtekstiem. Figurālajās kompozīcijās Delle risinājusi filozofiskus jautājumus, portretos pievērsusies galvenokārt radošu personību atklāsmei, ainavās visbiežāk izmantoti pilsētas nomales motīvi, kuros mazsvarīgāks ir konkrētais redzējums, bet suģestē noskaņa, emocionālā atklāsme. Visa mākslinieces glezniecība atklāj savas paaudzes iekšējās pretrunas, dramatismu, pat traģismu, kas nereti savijas ar tiešu ironiju.

Biruta Delle ir māksliniece, disidente, klasiķe, vecmeistare, kas apveltīta ar absolūto krāsu izjūtu – visi šie vārdi raksturo viņas būtību, bet tai pašā laikā ir nepietiekami un virspusēji. Birutas vecāki ir gaisma un laiks. No mātes viņa ir mantojusi sirdi, no tēva – gudrību.

Kas tad ir pamats, uz kura Biruta veido savu glezniecības brīnumu? Tā ir gaisma, kas spīd uz viņas un mūsu dzīvi, kas ir katrā no mums un visapkārt. Šī gaisma paliek uz lapām, sniega, zariem, vēja, uz visa, kas ir būtisks mums apkārt, kas apliecina dzīvi un dzīvību. Viss ir gaistošs – sniegs, attiecības, politika –, bet Birutas gaisma paliek uz tām gleznās. Pat gaisma, kas atspīd ugunī, ir Birutas māksla, pat uguns ēna ir viņas talantam pa spēkam. Nav it nekā Birutas gleznās, ko neskar gaisma, tikai gaisma un tās dzīve uz dabas, nekas lieks un nekas ārpus tā. Šo Birutas ģēniju ir radījusi pati dzīve, kurā māksliniece ir pārdzīvojusi daudz traģēdiju un posta. Dramatiskā dzīve ir atbrīvojusi Birutu no sadomājuma un liekulības sloga, atstājot spēju saskatīt būtisko – gaismu, gaismu, kas spīd pār visiem un visu.

Pati Biruta sevi raksturo kā virpas strādnieci, kas glezno tikai gaismas mājas vietu mums apkārt. Fundamentālisma vērtību piekritēja, kas pārmainās nemainoties.

Biruta ir vējš, kas pāršalc pār zemi, atstājot vien gaismas pēdas un lakonismu – lūk, kas tad ir Birutas sevišķās pēdas pasaules mākslā.
Biruta Delle (dz. 17.01.1944.)

Biruta Delle mācījusies Latvijas Valsts mākslas akadēmijā (1964–67). Viens no nozīmīgākajiem viņas pedagogiem bija Konrāds Ubāns.
Izstādēs māksliniece piedalās kopš 1967. gada.

Mākslinieces gleznas atrodamas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu krātuvēs, kā arī privātkolekcijās ASV, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Francijā.
Biruta Delle ir Mākslinieku savienības biedre kopš 1975. gada.

Grāmatas: “Biruta Delle” (Anda Treija, izdevniecība “Galerija Daugava”, 2013), “Mans ceļš” (Biruta Delle, izdevniecība “Atēna”, 2007).

https://www.rothkocenter.com/ekspozicija/biruta-delle-citadelle