| Autors | Leo Kokle |
| Laika periods | 20. gs. 30. g. |
| Žanrs | Ainava |
| Tehnika | Kartons, eļļa |
| Izmērs | 51x58 cm |
| Atrašanās vieta | Krasta iela 68A, Rīga, Latvija |
| Cena | € 1200 |
| Artikuls | 31_A19548, PB278789 |
Leo Kokle dzimis Bejas pagasta Kolberģī 1924. gada 3. martā.Divu gadu vecumā ievainojis muguru, krītot no otrā stāva, tāpēc daudzus bērnības gadus pavadījis slimnīcā, kuru vadīja profesors Pauls Stradiņš, kura interese par glezniecību kļuva Leo Koklem par pamudinājumu nodoties mākslai.
Glezniecību apguvis, mācoties Jāņa Tilberga glezniecības studijā (1942—1944), kur apguvis figurālo un portretu glezniecību un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1944—1947), kuru nebeidzis veselības stāvokļa dēļ.
Paula Stradiņa izveidotajā Medicīnas vēstures muzejā strādājis par mākslinieku (1948—1952). 1952. gadā kļuvis par Mākslinieku savienības biedru, bijis tās valdes loceklis. Leo Kokle veidojis presei ar mākslu saistītus rakstus. 1950. gadu otrajā pusē, pateicoties makslinieka iniciatīvai, radās tradīcija veidot jauno mākslinieku izstādes. Mākslinieks bija arī zināms kā bohēmas piekritējs. 1954. gadā apprecējies, sieva Terēze Kokle. Miris 1964. gada 7. decembrī Rīgā, apbedīts Rīgas Meža kapos.
Leo Kokle bijis aktīvs mākslas dzīves veidotājs un vērtētājs. Strādājis visos žanros, bet īpaši atzīmējami portreti un klusās dabas. Mākslinieks daudz strādājis pie grupas portretu kompozīcijām un "Līgo" tēmas 1950. gados. 1958. gadā nodevies ainavu glezniecībai. Mākslinieku saistījis vienkāršais, būtiskais un patiesais, lielākajai viņa radīto darbu daļai raksturīgs pastozs, biezs gleznojums, uzrādot uzlēcienā temperamentīgu, ritmisku paņēmienu. Krāsu gamma darbos parasti ir noskaņota zaļganās, zilganās vai brūnganās pasāžās. Dažos darbos — ainavās un portretos ir kāpināts ekspresionisms un dramatisms, atbrīvojot formas akadēmismu līdz krāszieda hegemonijai.Leo Kokle bija viens no pirmajiem māksliniekiem, kurš pēckara laikā meklēja jaunu attieksmi pret attēlojamo personu portretā, cenšoties izteikt viņa profesijas būtību.
Mākslinieks izstādēs piedalījies no 1943. gada.
Leo Kokles personālizstādes un piemiņas izstādes tikušas sarīkotas Rīgā (1964, 1974, 1991, 1994, 2009, 2010), Bauskā, Jelgavā, Alūksnē (1980, 2004), Liepājā, Jūrmalā, Kuldīgā (1984).
Mākslinieka darbi glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Ojāra Vācieša muzejā, Alūksnes muzejā un privātās kolekcijās.
2010. gadā Latvijas Nacionālajā teātrī tika iestudēta Ingas Ābeles izrāde "Leo. Pēdējā bohēma".
https://lv.wikipedia.org/wiki/Leo_Kokle
Leo Kokle bija izcils latviešu gleznotājs, portreta meistars, kas šo žanru
pēckara periodā latviešu glezniecībā pacēla jaunā līmenī – portretējamā modelī meklējot jaunu, dziļi cilvēcisku attieksmi, spožs kolorīta meistars, estēts. Viņa laiks bija 50. gadi un 60. gadu pats sākums, smags laiks zem socreālisma zīmes, kurā tieši viņa spilgtie, temperamentīgie darbi un dzīvespriecīgā, jautru sabiedrību mīlošā daba izveidoja ap sevi īstu radošā gara patvēruma saliņu. L. Kokle uzskatāms par vienu no iniciatoriem, kura darbības rezultātā Latvijā 1950-to gadu otrajā pusē tika iedibināta tradīcija rīkot jauno mākslinieku darbu izstādes. Mācījies J. Tilberga glezniecības studijā (1942 - 44) Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā Glezniecības nodaļā (1944 – 48, veselibas dēļ izstājies) Divu gadu vecumā ievainojis muguru, krītot no otrā stāva, tāpēc daudzus gadus pavadījis slimnīcā, kuru vadīja profesors Pauls Stradiņš, tieši viņa interese par glezniecību kļuva Leo Koklem par pamudinājumu nodoties mākslai.
"Cilvēks - skaistumam un skaistums - cilvēkam. Šī mērķa dēļ man gribas dzīvot un strādāt," tā savulaik teicis gleznotājs Leo Kokle.
Viņš varēja gleznot pilnīgā troksnī - tad, kad pārējie spēlēja šahu, sarunājās, dziedāja, vai darīja ko citu. Viņam bija neprātīga vēlēšanās, lai apkārt būtu tikai skaistais, vīrišķīgi, stabili vīrieši un skaistas, apgarotas, trauslas sievietes.
