Mākslas Vēstniecība aicina piedalīties interneta izsolē no 2022. gada 11. līdz 17. decembrim. Solīšanai tiks piedāvāti vairāk kā 2000 antikvāri un mākslas priekšmeti par ļoti pievilcīgām sākumcenām. Izsolē piedāvātie priekšmeti būs apskatāmi izstādē Rīgā, Krasta ielā 68a tirdzniecības centra mc2 telpās no 11. līdz 17.decembrim. Interneta izsole norit noteiktu laiku un ilgst vairākas dienas, kuru laikā klienti var veikt likmes par izvēlētajiem priekšmetiem. Izsole noslēdzas noteiktā datumā un laikā, kas nepārtraukti tiek attēlots, apskatot izsoles katalogu. Lai izsole noritētu maksimāli godīgi, solīšanas laiks tiek pagarināts līdz 10 minūtēm tādā gadījumā, ja likme tiks veikta 10 minušu laikā līdz izsoles beigām. Izsoļu nama komisija interneta izsolē sastāda 15%. KATALOGS TIKS PAPILDINĀTS LĪDZ 14.12.
| Autors | Džemma Skulme |
| Laika periods | 20.gs. otrā puse |
| Žanrs | Figurāla kompozīcija |
| Tehnika | Papīrs, akvarelis |
| Izmērs | 73x53.5 cm |
| Atrašanās vieta | Krasta iela 68A, Rīga, Latvija |
| Cena | € 402 |
| Artikuls | 64_A64438 |
| Statuss | Lote pieejama solīšanai! |
Tēvs Oto Skulme - gtleznotājs, māte Marta Skulme - tēlniece.
Beigusi Mākslas Akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu ar izcilību 1949 (diplomdarbs „Dziesmu svētki”, vad. O. Skulme).
Studējusi I. Repina Ļeņingradas Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta aspirantūrā, ieguvusi mākslas zinātņu kandidātu grādu par gleznu „Mūsu svētki” (1956.)
1945 – 1947 par dekoratoru palīgu Dailes un Leļļu teātrī.
Izstādēs piedalās kopš 1949.
Personālizstādes:
Rīgā (1968., 1985., 1992., 1994., 1995.), Maskava (1969., 1984.), Ženēva (Šveice), Milāna (Itālija, 1971.) Viļņa (1976.), Kalē (Francija, kopā ar O. Ābolu), Fredrikstādē (Norvēģija, 1994., 1995.), Cēsīs (1996.), Kijevā 1997.), Skulmju dzimtas izstādes Rietumberlīnē (1981.), Pitsburgā (ASV< 1986.), Bergāmo (Itālija, 1987.), Rīgā (1998. – 1999.).
Grupu izstādes:
Ņujorkā (1989.), Minhenē (kopā ar M. Skulmi un V. Pelši), Bonnā („Kariatīdes”), Pitsburgā (ASV, Women Between Times: New Nations; New Art, 1993.)
Mākslinieku Savienības biedre kopš 1956. , valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja (1977. – 1982.), priekšsēdētāja (1982. – 1992.)
Kopš 1993. Jaunrades fonda prezidente.
Viena no nozīmīgākajām un aktīvākajām padomju kultūras dzīves veidotājām, arī veicinājusi Trešās atmodas kustību Latvijā. Gan mākslinieciskajā un sabiedriskajā darbībā apliecinājusi domu par nacionālās kultūras saglabāšanu un pārmantošanu.
