Jānis Muncis (1886-1955)
Muncis Jānis (1886.16.VII Ternejas pag. - 1955.07.II Losandželosā, ASV, urna ar pelniem novietota Holivudas kapsētā) - režisors, mākslas un teātra teorētiķis, lugu autors, scenogrāfs, pedagogs, gleznotājs.
Dz. kalpu ģim. 1910 sācis dekoratora gaitas Jaunajā Rīgas t-rī pie J. Kugas, kopš 1912 scenogrāfs Interimteātrī Rīgā. 1. pas. kara gados strād. ar Maskavas Dailes t-rī un Petrogradas Marijas t-rī, mācījies V. Meierholda skatuves uzvedumu meistarības kursos.
1920 atgriezies Ljā, bijis viens no jaundibinātā Dailes t-ra darbības teorētisko principu izstrādātājiem, režisors, dekorators, veidojis scenogrāfiju vairāk nekā 70 Dailes t-ra iestudējumiem. 1925 Parīzē Starpt. dekoratīvo mākslu izstādē ieguvis Grand Prix. 1926 beidzis Ljas Mākslas akadēmiju, tajā pašā gadā aizbraucis uz ASV, kur Kalifornijā Pasadīnas t-rī veidojis vairākus plašus inscenējumus, vienlaikus stud. filoz. Kalifornijas Rietumu koledžā, 1932 iegūdams filoz. bakalaura grādu.
1932 atgriezies Ljā, veicis vairākus iestudējumus Nacionālajā un Dailes t-rī, kur tajā pašā gadā iestudējis savu drāmu "Diktators" (nav public.). Ievērību guvis ar plašiem brīvdabas uzvedumiem "Atdzimšanas diena" (1934) un "Tev mūžam dzīvot, Latvija" (1936) ar V. Plūdoņa un L. Breikša tekstu. Līdztekus M. strād. Sabiedrisko lietu min-jā par mākslas referentu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1934).
1940-41 un vācu okup. laikā M. no aktīvās darbības aizgājis, dzīv. savās lauku mājās Aizkrauklē. 1944 devies bēgļu gaitās uz Vāciju, bijis mācību spēks Minhenē un Augsburgā. 1949 izbraucis uz ASV, apmeties uz dzīvi Holivudā, strād. par pasniedzēju Pasadīnas t-ra skolā, iztiku pelnījis ar telpu dekorēšanu. Sar. patriotisku drāmu triloģiju "Daugavieši". Pēc M. nāves izdota viņa grām. "Jaunais Dailes teātris" (1-2, 1975), kurā aut. vēsta par Dailes t-ra tapšanu un tā mākslin. principiem. Rokrakstā palikušas M. grām. "Inscenējuma formas problēmas" un "Dailes teātra tapšana".
L. Eglītis Anšlavs. Latviešu teātra mākslai ziedots mūžs // Laiks, 1955, 19.II; Jānis Muncis. Šipenvila, 1961; Tišheizere E. Leģenda, kura vēl jārada // LM, 1986, 28.XI.
V.Hausmanis
Jānis Muncis (1886-1955) bija latviešu scenogrāfs un teātra režisors. Pēc Ulmaņa apvērsuma veidoja grandiozus inscenējumus dažādos svētkos Rīgā, Koknesē, Jelgavā un Rēzeknē. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
Dzimis 1886. gada 16. jūlijā Ternejas pagasta "Reņģēs" (tagad Vilpulkas pagastā) zemnieku ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas mākslas skolā, pēc kuras beigšanas strādāja Rīgā kā dekorators un scenogrāfs Interimteātrī. Pirmā pasaules kara laikā mācījās teātra mākslu pie Staņislavska Maskavas teātrī un Vsevoloda Meierholda Skatuves uzvedumu meistarības kursos (1917-1919). Kopā ar Eduardu Smiļģi piedalījās Dailes teātra mākslinieciskās programmas izstrādē (1920-1926), līdztekus studēja Latvijas Mākslas akadēmijas J. R. Tillberga Figurālās glezniecības meistardarbnīcā. 1925. gadā ieguva Grand Prix Parīzes Starptautiskajā Dekoratīvās mākslas un moderno industriju izstādē. 1926. gadā Jānis Muncis devās uz ASV, kur veidoja scenogrāfiju Pasadīnas teātrī pie Losandželosas un lasīja lekcijas skatuves mākslas studentiem, līdztekus studēja filozofiju un psiholoģiju Pasadīnas Rietumu koledžā (Occidental College). Publicēja vairākus zinātniskos darbus skatuves mākslas teorijā, piedalījās Ņujorkas Moderno Mākslu muzeja Teātra mākslas izstādēs (1926, 1933).
1934. gadā Jānis Muncis atgriezās dzimtenē un pēc Sabiedrisko lietu ministrijas aicinājuma veidoja brīvdabas inscenējumus „Atdzimšanas dziesma” Rīgas Esplanādē (1934), „Pļaujas svētki Koknesē” (1935), kompozīcija „Tev mūžam dzīvot, Latvija!” uz peldošas skatuves Daugavā (1936), „Pļaujas svētki Rēzeknē” (1936), „Darba slava” (1937), „Pļaujas svētki Jelgavā” (1937), kurās piedalījās Nacionālā un Dailes teātra aktieri, Nacionālās operas balets, apvienotie kori, aizsargu un karavīru vienības. Piedalījās arī Vīnes Teātra mākslas izstādē (1936), Parīzes Starptautiskajā Mākslas un Tehnikas izstādē (1937).
Pēc Latvijas okupācijas Jāni Munci atlaida no darba. Otrā pasaules kara beigās viņš 1944. gada devās trimdā uz Vāciju, 1949. gadā viņš izceļoja uz ASV. Miris 1955. gada 7. februārī Holivudā, apglabāts Holivudas Forever Cemetery. Viņa arhīvs glabājas Hārvarda universitātes bibliotēkas fondos.
2012. gadā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā bija izstāde „Pasaules elpā. Jānim Muncim-125”