Auseklis Baušķenieks (1910-2007)

Bija latviešu gleznotājs, viens no populārākajiem un savdabīgākajiem 20. gadsimta māksliniekiem, nereti uzskatīts par vienu no latviešu laikmetīgās mākslas patriarhiem.

Auseklis Baušķenieks dzimis 1910. gada 25. augustā Jelgavā. Pirmā Pasaules kara laikā kopā ar ģimeni devies uz Narvu Igaunijā, kurā lauzis roku, tāpēc vēlākos gados ticis paglābts no iesaukšanas armijā. Bermontiādes laikā atradies ar ģimeni Jelgavā. 1929. gadā beidzis Jelgavas 2. vidusskolu un devies uz Rīgu, kur uzsācis darba gaitas Satiksmes ministrijas Šoseju un zemes ceļu departamentā (1929 — 1935).
Uzklausot vecāku vēlmi par studēšanu, uzsācis paralēli darbam studijas Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē, kurā mācījies trīs gadus (1930 — 1933). Tuvākā un saistošākā studiju laikā bijusi zīmēšana un akvarelēšana, ko apguvis pie Vilhelma Purvīša, tāpēc nolemj turpmāko dzīvi saistīt ar gleznošanu. Paklausot Vilhelma Purvīša ieteikumam, sagatavojies iestāšanai Latvijas Mākslas akadēmijā pie Jēkaba Bīnes 1933. gada vasarā un rudenī iestājies šajā augstskolā, kuru beidzis ar diplomdarbu "Uz kuģa klāja", 1942. gada 28. oktobrī saņemot diplomu kā apliecinājumu mākslinieka gleznotāja grāda iegūšanai. Akadēmijā mācījies pie Kārļa Miesnieka, Konrāda Ubāna, Augusta Annusa, Valdemāra Tones, Ģederta Eliasa un Ludolfa Liberta. Pēc augstskolas beigšanas strādājis Latvijas Universitātes Salīdzinošās anatomijas institūtā par zīmētāju ( 1942 — 1944), kā arī brīvaja laika gleznojis.
Otrā Pasaules kara laikā, 1944. gada rudenī vācu armija viņu mobilizējusi darba grupā un nosūtījusi ar kuģi uz Vāciju, tad Holandi. 1945. gada pavasarī Reinas ielejā nonācis amerikāņu gūstā. Sabiedrotajiem vienojoties, pie gūstekņiem nonākusi krievu misija, kas piedāvājusi doties mājās, bet tā vietā Baušķenieks nokļuvis Volodimirā-Volinskā, kur filtrācijā, labvēlīgu apstākļu sakritības dēļ radusies iespēja saņemt pagaidu apliecību un biļeti, lai dotos mājās uz Rīgu, kurā nokļuvis 1946. gada jūnijā. Mākslinieks bija palicis viens, bez pajumtes un darba, māsas bija devušās trimdā, mākslinieka darbi bija pazuduši, tāpēc māksliniekam bija pazudusi vēlme atsākt gleznošanu. Palīdzīgu roku sniedzis māksliniekam tēlnieks Mārtiņš Zaurs, pie kura arī Baušķenieks apmeties. Iztiku pelnījis ar gadījuma darbiem un logu noformēšanu, līdz 1947. gadā atradis patstāvīgu noformētāja darbu Literatūras muzejā (1947 — 1948), bet 1948. gadā Pionieru pilī (1949 — 1962), ar ko māksliniekam saistījies nozīmīgs un liels dzīves posms, jo šeit vadījis zīmēšanas un tēlniecības pulciņus, kā arī iepazinies ar Ņinu, savu nākamo sievu, pie kuras pārvācies dzīvot un ar kuru sareģistrējies 1953. gadā. Sievas mudināts, 1955. gadā atsācis gleznošanu. 1959. gadā uzņemts par Mākslinieku savienības biedra kandidātu, bet 1961. gadā par biedru. 1970. gadā pensionējies. 1973. gadā saņēmis meistardarbnīcu. Miris 2007. gada 13. janvārī. Apbedīts Baltezera kapos.
Ausekļa dēls ir mūziķis Ingus Baušķenieks.
Mākslinieka darbiem piemīt savdabīgs rokraksts, kurā manāma naivās mākslas un sirreālisma stilistika, kas balstās uz mākslinieka radītās punktošanas tehnikas tradīcijām ar raksturīgo maigo pasteļtoņu kolorītu. Mākslinieks strādājis eļļas tehnikā. Mākslinieks darbu sižetus guvis no sadzīves un apkārtējās vides notikumiem, darbu formu traktējis reālistiski. Pēdējais darbs tapis 2005. gadā.
Pirmo reizi izstādē piedalījies 1943. gada 1. — 23.maijā Otrajā kopējā latviešu mākslinieku izstādē Pilsētas mākslas muzejā Rīgā ar savu darbu "Apbedīšana", otru reizi — Tēlotājas mākslas kooperatīva I ģīmetņu izstādē, kas noritēja Rīgā, Kaļķu ielā 30 ar darbu "Pašģīmetne". 1959. gada 11. I - 16. II pirmo reizi pēc gleznošanas pārtraukuma piedalās Padomju Latvijas mākslinieku otrajā portretu izstādē Aizrobežu mākslas muzejā ar 3 darbiem.
Darbi tikuši eksponēti Vācijā, ASV, Francijā, Krievijā, Austrālijā un Lietuvā. Darbi atrodas privātās kolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Pirmā personālizstāde notikusi Rīgā, Mākslinieku namā 1975. gada 29.II — 23 III, kurā gleznotājs eksponējis 66 darbus. Personālizstādes tikušas rīkotas 1980. gadā Mākslinieku namā (33 darbi); 1982. gadā Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultātē (35 darbi); 1983. gadā pansionātā "Mežciems" (13 darbi); 1984. gadā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (20 darbi); 1985. gadā Doles Vēstures muzejā (20 darbi) un Mākslinieku namā (58 darbi); 1986. gadā zinātniskajā apvienībā "Biolar" (38 darbi); 1987. gadā kultūras namā "Rītausma" (40 darbi); 1988. gadā Beļavas izstāžu namā (32 darbi).
https://lv.wikipedia.org/wiki/Auseklis_Bau%C5%A1%C4%B7enieks