Jānis Cielavs (1890-1968)

1890. 15. VII Rīga – 1968. 11. XI Ņujorka, ASV – gleznotājs
Dzimis būvuzņēmēja ģimenē. Beidzis Aleksandra ģimnāziju Rīgā (1909.), studējis tieslietas Pēterburgas universitātē (1909. – 1911.).
Gleznošanu apguvis Rīgas pilsētas mākslas skolā (1911. – 1915.)
Pirmā pasaules kara gados papildinājies Penzā, vēlāk Taškentā.
Strādājis par karikatūristu žurnālā „Ho – Ho” (1922. – 1924.), „Rūgtās Drapes” (1922. – 1923.), bijis LMA pedagogs (1940. – 1941.)
Izstādēs piedalījies kopš 1920.
Rīgas mākslinieku grupas biedrs (1923.)
Darbi eksponēti visās Latvijas Kultūras fonda rīkotajās izstādēs, kā arī valsts reprezentācijas izstādēs ārzemēs (KF prēmijas 1931, 1935)
Personālizstāde Rīgā 1930.
1944 emigrējis uz Vāciju. Vēlāk pārcēlies uz Austriju, kur papildinājies mākslas institūtā. 1946. gadā devies uz Parīzi un kļuvis par savienības „Societies National des Beaux – Arts” mūža biedru. Piedalījies salona izstādēs. 1949. pārcēlies uz Ņujorku.
1957. sarīkojis personālizstādi R. Kalniņa vadītajā mākslas salonā „Franču mākslas centrs”. Trimdā pārticis no profesionāla gleznotājs darba.
20. gadu sākumā realizē pacietu zīmējumu, strādā reālisma ievirzē. Vēlāk sācis tuvināties latviešu glezniecībā tolaik populārajām franču mākslas tradīcijām (nedaudz ģeometrizējis formas, lietojis asākas kontūras, uzsvēris lietu raupjumu).
30. gados kļuvis gleznieciski atraisītāks, noskaņā romantisks. Šim periodam raksturīga otas raksta dažādība, nosliece uz plašu atmosfēras atveidojumu, pustoņu attiecību lietojums.
Gleznojis sadzīviskas kompozīcijas, kafejnīcas skatus, tirgus ainas, portretus (iecienīts reprezentatīvo un salonu portretu gleznotājs). Trimdas posmā Cielava glezniecībā lielu pārmaiņu nav.