Autors | Vilhelms Purvītis |
Laika periods | 20. gs. 20.g. |
Žanrs | Ainava |
Tehnika | Kartons, eļļa |
Izmērs | 73x105 cm |
Atrašanās vieta | Vesetas iela 7, Rīga, Latvija |
Cena | Pārdots! |
Artikuls | 87_A84801 |
Statuss | Lote pārdota! |
Vilhelms Purvītis ir slavenākais un iecienītākais ainavists, dabasskatu glezniecības skolas pamatlicējs, Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājs un pirmais rektors, Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors, izstāžu rīkotājs ārzemēs.
V. Purvītis ir viena no izcilākajām 20. gadsimta personībām Latvijā.
Mākslinieks kopā ar J. Rozentālu, Ā. Alksni un J. Valteru pieder pie otrās latviešu profesionālo mākslinieku paaudzes, kas sevi radoši pieteica 19. gadsimta 90. gados un pievērsās dzimtās dabas un tautas dzīves atspoguļojumam.
1880. – 1885. gados mācījies Zaubes draudzes skolā, 1886. – 1887. gados Kļasticu pagasta skolā, 1887. – 1888. gados Drisas apriņķa skolā.
1890. gadā kļūst par Pēterburgas Mākslas akadēmijas brīvklausītāju, 1891. gadā strādā modeļu gleznošanas klasē. 1896. gadā ieskaitīts A. Kuindži ainavu meistardarbnīcā. 1897. gadā Purvītis pabeidz Pēterburgas Mākslas akadēmiju ar diplomdarbu “Pēdējie stari” un iegūst pirmās pakāpes mākslinieka grādu, lielo zelta medaļu un stipendiju ārzemju komandējumam.
1898. gadā mākslinieks dodas uz Parīzi, kopumā Eiropā pavadot piecus mēnešus.
1899. gadā atgriežas Rīgā.
1892. – 1897. gados V. Purvītis darbojas pulciņā “Rūķis”. 1898. – 1903. gados ir mākslinieku biedrībā “Mir iskusstva”. 1899. – 1911. gados darbojas mākslas veicināšanas biedrībā “Kunstverein”. 1912. – 1940. gados Rīgas Latviešu biedrības biedrs. 1920. – 1940. gados Rotari kluba biedrs. 1925. gadā ievēlēts par Neatkarīgo mākslinieku vienības goda biedru.
1899. – 1906. gados V. Purvītis pasniedzis gleznošanas privātstundas Rīgā.
1906. gadā pārceļas uz Rēveli (Tallina), kur līdz 1909. gadam dzīvo un strādā par zīmēšanas skolotāju Pētera I reālskolā un bruņniecības Domskolā.
1909. gadā mākslinieks apceļo Eiropu, un tajā pašā gadā tiek apstiprināts par Rīgas pilsētas mākslas skolas direktoru un vada skolu līdz pat 1915. gadam.
1913. gadā viņš kļūst par Pēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķi.
1915. gadā dodas uz Petrogradu, no kurienes uz Somiju, Zviedriju un 1917. gadā uz Norvēģiju, kur 11 mēnešus pavada sanatorijā Lillehammerē.
1918. gadā V. Purvītis atgriežas Rīgā.
1919. gadā mākslinieks iecelts par Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktoru, organizē Brīvās mākslas darbnīcas. 1919. gadā viņš apstiprināts par Latvijas Mākslas akadēmijas direktoru, kā arī kļūst par Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes ārštata profesoru. 1921. gadā V. Purvītis kļūst par Latvijas Mākslas akadēmijas štata profesoru. 1922. gadā tiek ievēlēts par rektoru (līdz 1934.g.). 1923. gadā sāk vadīt dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu. 1934. gadā ievēlēts par Latvijas Mākslas akadēmijas goda biedru.
1941. gadā V. Purvītis otrreiz kļūst par Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktoru.
Savukārt 1944. gadā viņš emigrē cauri Dancigai uz Vāciju.