Vakars
Skaista glezna kabinetam. Zelta rāmis. 25x18 cm, ar rāmi 48x38 cm. Eļļa, audekls, koks. Julijs Klevers bija Baltvācu izcelsmes krievu mākslinieks. Akadēmiskās ainavas gleznotājs. Imperiālās mākslas akadēmijas akadēmiķis (1878). Pirmās pakāpes mākslinieks (1876). Profesors (1881). Līdz mūža beigām Sanktpēterburgas Ķeizariskās Makslas akadēmijas un Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas mācībspēks, kur viņš vadīja monumentālās glezniecības nodaļu. Tā sauktā Klevera glezniecības skola, kurā ainavas noskaņu dramatizē saulrieta vai saullēkta kolorīts un horizontāli krītoša klusināta gaisma, Krievijā kļuva ļoti populāra atstājot daudzus sekotajus. Cēlies no vācu fon Klevera dzimtas Kurzemē; viņa tēvs Jūlijs Klevers (1821–1895) bija ķīmijas maģistrs – pirmais, kas Cariskajā Krievijā ieguvis šo grādu. Kopš bērnības Jūlijam bija liela interese par zīmēšanu un 1867. gadā, pēc tam, kad viņš tēva mudināts sāka studēt arhitektūru Imperatora Mākslas akadēmijā, glezniecība un inerese par ainavu sāka ieņemt galveno lomu viņa dzīvē. Mācības Julijs Klevers nav pabeidzis, apmēram 1870. gadā, viņš tika izraidīts no akadēmijas. Neskatoties uz to, 1871. gadā viņa glezna "Pamesta kapsēta ziemā", tika augstu novērtēta mākslas kopienā un grāfs P. S. Stroganovs to ir nopircis. 1872. gadā viņa gleznu "Saulriets" iegādājās Lielhercogiene Marija Nikolajevna. 1874. gadā Mākslas veicināšanas biedrībā notika viņa personālizstāde. 1875. gadā, J. J. Klevers ieguva Mākslas veicināšanas biedrības balvu, par gleznu "Senais parks",bet 1876. gadā - par gleznu "Pirmais sniegs pār uzartu lauku."1876. gadā notika otrā personālizstāde. Pēc tam, kad 1876. gadā viņa gleznu "Bērzu birzs", iegādājas Aleksandrs II viņam nebeigušam mācību gadu, tika piešķirts pirmās pakāpes mākslinieka nosaukums, un 1878. gadā par gleznu "Vecajā parkā" ( "Aizauguša Marienburgas parka skats" ) viņš saņēma glezniecības akadēmiķa titulu. No 1890. Līdz 1915. gadam Kleveru ģimene dzīvoja Vacijā, arī juniors Jūlijs Klevers - dēls 1882 – 1942 kļuva par gleznotaju.