Jānis Osis (1926-1991)

Jānis Osis pirmās iemaņas glezniecībā guvis pie tēvoča – gleznotāja A. Stundas. 1951. gadā beidzis Latvijas Valsts mākslas akadēmiju ar diplomdarbu “Latviešu zvejnieki” (vad. E. Kalniņš). Šis darbs bija populārākais un visvairāk reproducētais, tas tika izstādīts 8. starptautiskajā biennālē Venēcijā (1956) un atrodas Tretjakova galerijā.

J. Osis izstādēs piedalījies no 1951. gada. Personālizstādes sarīkotas Krasnojarskā un Tomskā (1971, kopā ar S. Kreicu un A. Zviedri), Lielupē (1972), Ventspilī (1972, 1978).

Mākslinieku savienības biedrs no 1956. gada.

Mākslinieks strādājis par pedagogu J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā.

J. Osis gleznojis galvenokārt zvejnieku tēmai veltītas figurālas kompozīcijas, arī marīnas, retāk – portretus. Mākslinieks bijis izcils tonālās glezniecības meistars, darbos pārsteidzoši telpas, apjomu un materialitātes iespaidi, viegls, atraisīts gleznojums, lakonisks, efektīgs krāsu risinājums. J. Osis sasniedzis akvarelisku vieglumu un caurspīdīgumu eļļas glezniecības tehnikā. Gleznojis arī akvareļus. Tāpat darbojies grāmatu un preses grafikā, plakāta jomā.

Apbalvots ar 3. prēmiju mākslas mācību iestāžu konkursā Maskavā (1950) par gleznu “Zvejnieku ostā”, ar sudraba medaļu “Par labāko tēlotājas mākslas darbu” un PSRS MA 2. pakāpes diplomu (1958) par gleznu “Airētāji” (arī “Airēšanas sacīkstes”).