Taira Lidija Haļāpina (1922-2012)

Taira Haļapina dzimusi Penzas apgabala Kuzņeckas rajona Aņņekovas ciemā Ritas Vīksniņas un Alekseja Haļapina ģimenē. Tairas māte kopā ar abām meitām atgriezās Latvijā 1926. gadā. Taira macījas Rīgas Valsts 4. ģimnazijā 1935-1942. Jau berībā Taira apguva vairakas valodas, iepazinās ar izcilākajiem Latvijas māksliniekiem un literatiem, rakstīja dzeju. 1942. gadā iestajās Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā, studēja arī monumentālās glezniecības darbnīcā pie Otto Skulmes. (1947-1954). Studiju laikā strādājusi, tostarp
Tukuma pilsētas pamatskolā (1944-1945) un Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā
(1952/1953). Beigusi LVMA Keramikas nodaļu (1954). Strādājusi Rīgas kultūras
darbinieku tehnikumā par mākslas vēstures un speciālo priekšmetu skolotāju (1954-
1957), Latvijas Valsts Mākslas muzejā – par vecāko zinātnisko līdzstrādnieci, krājuma
glabātāju, zinātniski izglītojošās nodaļas vadītāju (1960-1978). Viņa organizējusi un
vadījusi skolēnu Jauno mākslas draugu grupu, skolēnu estētiskās audzināšanas
seminārus. Pēc pensionēšanās viņa periodiski strādājusi arī Tukuma muzejā,
iesaistoties mākslas kolekcijas zinātniskajā izpētē un izstāžu organizēšanā.Taira aktīvi piedalījusies daudzās izstādēs Latvijā un ārvalstīs (no 1959), sarīkojusi
vairāk nekā 30 personālizstādes Rīgā, Tukumā, Talsos un citur Latvijā. Piedalījusies
grupu izstādēs Latvijā, Gotlandē, Zviedrijā, Vācijā un ASV. Taira plaši pazīstama kā
lektore un mākslas notikumu apskatniece, kas iepazīstinājusi plašu auditoriju ar
Latvijas māksliniekiem, tostarp tukumniekiem. Viņa sastādījusi 35 mākslas izstāžu
katalogus un publicējusi daudzus rakstus par mākslas notikumiem un izstādēm,
piedalījusies zinātniskajās konferencēs, arī radio pārraidēs, iesaistījusies televīzijas
raidījumu sagatavošanā. Viņa sastādījusi albumu par Ansi Artumu un uzrakstījusi tā
ievadtekstu. Ņemot vērā viņas aktīvo darbību, Taira uzņemta Latvijas PSR Mākslinieku
savienībā (1970). Darbojusies dažādos mākslas veidos, pievēršoties arī metāla un
dzintara mākslinieciskai apstrādei, grāmatu grafikai, akvareļglezniecībai un
pasteļglezniecībai.
Taira pētījusi Voldemāra Matveja daiļradi, tulkojusi viņa teorētiskos darbus latviski un
sarīkojusi viņa 90 gadu jubilejas izstādi Valsts mākslas muzejā (1967). Viņas pētījums
2
par V. Matveju daļēji publicēts tikai 2002. gadā Tukuma novada kultūrvēsturē. Tairai
pašai bija tuvi V. Matveja formulētie „Jaunās mākslas principi”. Viņa pati bija ļoti radoša
un daudzpusīga, viņa visu dzīvi sekoja V. Matveja atziņai „brīvā daiļrade nav dabas
atdarinājums, bet radošas dvēseles iekšējā balss”. Tairas personība Āfrikas mākslas
kontekstā bija viens no impulsiem izstādes “Tukku Magi. Paralēlas līnijas krustojas!”
tapšanā (2021) sarīkošanai Tukuma Pils tornī.
Pateicoties savai mātei, kas dzīvoja Tukumā, Taira uzturēja saikni ar Tukumu un tā
māksliniekiem (no 1942). Pārceļoties uz dzīvi Tukumā (1978), viņa daudz aktīvāk
iesaistījās vietējā mākslas dzīvē. Pateicoties Tairas iniciatīvai, tika dibināta Tukuma
mākslinieku grupa (1983). Viņa aktīvi iesaistījās Mākslas dienu un pavasara mākslas
izstāžu programmas veidošanā daudzu gadu garumā. Par mūža ieguldījumu viņa
saņēma Valsts Kultūrkapitāla fonda Mūža stipendiju. Dzejnieks Leons Briedis par
viņu rakstījis: “Tairas dzīves sūtība vienmēr ir bijusi būt: būt dzīvai, dabiskai, īstai un
patiesai gan savās dzīves izpausmēs, gan mākslas kritiķes un tās radītājas aktivitātēs,
gan dzejā.”