Jānis Kuga (1878-1969)

Jānis Kuga dzimis 1878.gada 12.decembrī Ikšķiles pagasta „Puriņos” . Trīs ziemas mācījies tuvējā „Ķēķa” pagastskolā. 1889. – 1890.mācību gadu viņš aizvadīja Ikšķiles draudzes skolā. 1905.gadā beidzis Štiglica zīmēšanas skolu Pēterburgā, kurā Jānis Kuga guva savu augstāko izglītību, mākslinieka grādu un ārzemju stipendiju diviem gadiem Parīzē. Studiju nolūkos apceļojis mākslas centrus Vācijā, Francijā, Itālijā, Spānijā, Anglijā, Beļģijā, Holandē. 1908.gadā Jānis Kuga sāka strādāt par zīmēšanas skolotāju Latvijas skolās, līdz 1922.gadā kļuva par Latvijas Mākslas akadēmijas Dekoratīvās glezniecības meistardarbnīcas vadītāju. Kopš 1928. gada ir profesors. No 1934.gada līdz emigrācijai bijis Latvijas mākslas akadēmijas rektors. 1944.gadā mākslinieks emigrēja uz Vāciju.
1950.gada jūnijā profesors izbrauca uz Ņujorku un tad uz Bostonu. Profesoram bija dzīvoklis mājā, kurā dzīvoja režisors Jānis Lejiņš, rakstnieks Ilmārs Bastjānis (Krasts) ar kundzi, pie kuriem dzīvoja vijolnieks Andrejs Lindbergs. Vijoli profesors mīlēja visvairāk no visiem mūzikas instrumentiem. Pāri visām kompozīcijām profesors vērtēja Ludviga van Bethovena vijoļkoncertu Do-mažorā. Pēc glezniecības teātra mūzika nenoliedzami bija viena no profesora iemīļotākajām mākslām. Viņa sirds piederēja nopietnajai mūzikai.
Arī Bostonā profesors ne brīdi nepārtrauca gleznošanu. Strādājot pie firmas īpašnieka Alberta Sekstona, viņš gleznoja liela izmēra altārgleznas. Diemžēl sakarā ar firmas īpašnieka pāragro nāvi, profesora darba gaitas beidzās. Minimālu pensiju viņš bija izkalpojis un turpmāk gribēja nodoties ainavu glezniecībai. Profesoram vajadzēja gleznot, lai dzīvotu, nevis dzīvot, lai gleznotu. Gleznošana viņam nebija darbs, kas jāstrādā, lai eksistētu, bet gan Dieva piešķirta privilēģija.
opš profesora ierašanās Bostonā līdz 1968.gadam tur bija notikušas piecas viņa gleznu izstādes.

Pie Esslingenas Švābijā
Pie Esslingenas Švābijā
Muskokas upe Ontario
Muskokas upe Ontario
Neko profesors negleznoja no galvas, dzīvā daba vai tās studija varēja būt par paraugu.

Bostonā, kā jau lielā latviešu centrā, notika daudzas gleznu izstādes – gan vienpersonu, gan grupu. Kopējā ideja bija strādāt tajās mākslas tradīcijās, kuras viņi ņēmuši līdzi no savas Alma mater, no Latvijas Mākslas akadēmijas, no saviem skolotājiem. Viņu dvēseli bija veidojusi tās apkārtnes daba, kas savās nemirstīgās pārmaiņās ir likusi latvietim pārdzīvot gan līksmību, gan grūtsirdību, gan dievišķa skaistuma un varenības izjūtu.

Visplašāk atzīmēta bija profesora 85 gadu jubileja, ko rīkoja Amerikas latviešu teātra Bostonas ansamblis, Latvijas Mākslas akadēmijas korporācija „Dzintarzeme” un „Daugavas vanagu” apvienība Bostonā. Jubilejas priekšvakarā sākās telegrammu plūdi no visām pasaules malām, ieskaitot Austrāliju. Viņš bija izcila personība.
Trīsreiz gadā – pavasarī, vasarā un rudenī profesors brauca uz Kanādu, lai gleznotu studijas, jo turienes daba vairāk atgādināja Latviju. Studijas tika izmantotas kā materiāls lielāka izmēra gleznām.
Toronto dzīvoja viņa dēls Jānis un jaunākā meita Ilze. Pēdējā dzīves gadā mākslinieks pārcēlās pie saviem bērniem uz Kanādu.
Jānis Kuga savas dzīves gaitas beidza 1969.gada 24.novembrī Kanādā. Apbedīts Toronto kapsētas latviešu nodalījumā.