Džemma Skulme (1925-2019)

Tēvs Oto Skulme - gtleznotājs, māte Marta Skulme - tēlniece.

Beigusi Mākslas Akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu ar izcilību 1949 (diplomdarbs „Dziesmu svētki”, vad. O. Skulme).
Studējusi I. Repina Ļeņingradas Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta aspirantūrā, ieguvusi mākslas zinātņu kandidātu grādu par gleznu „Mūsu svētki” (1956.)
1945 – 1947 par dekoratoru palīgu Dailes un Leļļu teātrī.
Izstādēs piedalās kopš 1949.
Personālizstādes:
Rīgā (1968., 1985., 1992., 1994., 1995.), Maskava (1969., 1984.), Ženēva (Šveice), Milāna (Itālija, 1971.) Viļņa (1976.), Kalē (Francija, kopā ar O. Ābolu), Fredrikstādē (Norvēģija, 1994., 1995.), Cēsīs (1996.), Kijevā 1997.), Skulmju dzimtas izstādes Rietumberlīnē (1981.), Pitsburgā (ASV< 1986.), Bergāmo (Itālija, 1987.), Rīgā (1998. – 1999.).
Grupu izstādes:
Ņujorkā (1989.), Minhenē (kopā ar M. Skulmi un V. Pelši), Bonnā („Kariatīdes”), Pitsburgā (ASV, Women Between Times: New Nations; New Art, 1993.)
Mākslinieku Savienības biedre kopš 1956. , valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja (1977. – 1982.), priekšsēdētāja (1982. – 1992.)
Kopš 1993. Jaunrades fonda prezidente.
Viena no nozīmīgākajām un aktīvākajām padomju kultūras dzīves veidotājām, arī veicinājusi Trešās atmodas kustību Latvijā. Gan mākslinieciskajā un sabiedriskajā darbībā apliecinājusi domu par nacionālās kultūras saglabāšanu un pārmantošanu.