Laimdots Mūrnieks (1922-2011)

Laimdots Mūrnieks dzimis 1922. gada 23. maijā Madonas apriņķa Vestienas pagasta zemnieku ģimenē. Studējis Cēsu un Jelgavas skolotāju institūtos (1938–44), beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu (1953. g. diplomdarbs “Spārnotais palīgs”, vadītājs V. Kozins).
Strādājis par skolotāju Valmieras un Priekuļu vidusskolās un lauksaimniecības tehnikumā (1944–46), kombinātā “Māksla” par noformētājmākslinieku (1953–82).
Padomju laikā Laimdots Mūrnieks bijis sabiedriski aktīvs un ieņēmis amatus gan Mākslinieku Savienībā, gan dažādās citās sabiedriskās organizācijās. Vairāk kārt ticis novērtēts ar augstiem apbalvojumiem. Izstādēs piedalās kopš 1953. gada.
Personālizstādes: Rīgā, Pēterburgā, Maskavā, Tokijā - kopā ar M. Šagālu, Kobē, Osakā, Kioto, kā arī ASV, Kanādā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Šveicē u.c.
Strādājis savā īpašā un neatkārtojamā Laimdota Mūrnieka stilā, gan monumentālajā, gan stājglezniecībā, gleznojot ainavas, klusās dabas un portretus. Izmantojis darbam - eļļas krāsas, pasteli un temperu. Krāsas klājiens pastozs, kompozīcijas lakoniskas, tajās jūtama tieksme pēc krāsas un formas saskaņas. Šim stilam viņš paliek uzticīgs visu dzīvi.

Viņa ieguldījums latviešu glezniecībā un kultūras dzīvē vairāk nekā 50 gadu garumā ir ļoti ievērojams. Mākslinieka kolēģi, cienītāji un daļa radinieku, novēloti uzzinājuši par nāves faktu, Laimdota vārda dienā 22. jūnijā sanāca kopā uz piemiņas brīdi Mākslinieku savienības izstāžu zālē, kurā bija izliktas gleznas no savienības krājuma ar raksturīgajiem gleznu motīviem - pilsēta, koki, saule.
Dzimis un audzis Madonas apriņķa Vestienas pagastā, Laimdots vispirms izmācījās par skolotāju Cēsu un Jelgavas skolotāju institūtā, kur strēlnieku gleznotājs un pasniedzējs Kārlis Baltgailis, vērojot apdāvināto jaunieti, viņam uzdāvināja pirmās krāsas un otas. Krāsu aicinājums aizveda uz Mākslas akadēmiju, ko Laimdots Mūrnieks pabeidza 1953. gadā. Jau pēc dažiem gadiem viņš kopā ar domubiedriem Leo Kokli un Uldi Zemzari kļuva par Jauno mākslinieku apvienības idejisko un organizatorisko centru, paceļot itin drosmīgu estētisko uzskatu karogu tolaik stagnējošajā mākslas gaisotnē. Apveltīts ar milzu enerģiju un ātri noskaidrojis savu mākslinieka rokrakstu, Laimdots Mūrnieks kā īsts sportists (tāds viņš tiešām arī bija) ar sparu metās iekšā simt un vienā aktivitātē. Viņš piedalījās neskaitāmās izstādēs Latvijā, citās bijušajās padomju republikās un ārvalstīs. Visas personālizstādes grūti uzskaitīt - tās bijušas Rīgā, Madonā, Liepājā, Viļņā, Maskavā, Vācijā, Japānā un citur. Laimdots Mūrnieks saņēmis nopelniem bagātā mākslas darbinieka titulu Latvijā un arī Polijā. Vairākas mākslinieku paaudzes ir pateicīgas Laimdotam Mūrniekam, ka viņš 50. gados uzņēmās vadīt MS glezniecības studiju un turpināja šo darbu līdz pat pašām gadu tūkstoša beigām. Par savu pieredzi Laimdota Mūrnieka vadītajā studijā siltos vārdos pastāstīja gleznotājs Juris Ģērmanis, augstu novērtējot skolotāja pozitīvo ietekmi jauno talantu māksliniecisko un cilvēcisko īpašību veidošanā.

Laimdota Mūrnieka iniciatīva ilgus gadus bija nepieciešama Latvijas mākslinieku kolektīvam. Gan Mākslinieku savienības valdē, gan gleznotāju sekcijā viņš pildīja atbildīgus pienākumus, organizēja un vadīja Mākslas dienas, ilgāku laiku koordinēja MS izstāžu darbību, bet viņa «īstais bērns» bija izstādes par tēmu Sports mākslā. Darbodamies Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas sporta propagandas sekcijā, viņš izauklēja mākslas vingrošanas sacensības Mākslas ritmi, kas notiek joprojām. Jānis Anmanis vairākās jomās pārņēma stafeti tieši no Laimdota Mūrnieka (Mākslas dienu organizēšana, bērnu konkursi, sporta jautājumi mākslinieku vidē).
https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/laimdots-murnieks-23.v-1922.-02.vi-2011.-13890847