Leo Svemps (1897-1975)

Gleznotājs, pedagogs, sabiedriskais darbinieks Leo Svemps dzimis 1897.gada 19.jūlijā Beļavas pagasta "Barānos" zemnieka ģimenē.

Mācījies Rīgas pareizticīgo seminārā, Maskavas universitātes juridiskajā fakultātē, paralēli mācījies glezniecību mākslinieka Boļšakova studijā, BET vēlāk studējot Maskavas Augstākajās mākslas un tehniskajās darbnīcās, papildinājis zināšanas ievērojamā krievu gleznotāja Iļjas Maškova vadībā.

1919.gadā, atgriežoties Latvijā, savā dzimtajā pusē top vairāki darbi, klusās dabas un ainavas. 1923.gadā tiek rīkota pirmā personālizstāde. Nākamajā gadā - brauciens uz Parīzi - papildināt savu prasmi pasaules mākslas dārgumu krātuvēs.

1930.gadā pirmo reizi piedalās latviešu mākslas izstādēs ārzemēs - Zviedrijā, vēlāk arī Francijā, Anglijā, Beļģijā, Polijā, Čehoslovākijā, Somijā u. c. 1940.gadā sāk strādāt par pedagogu Latvijas Mākslas akadēmijā, bet no 1941.g. līdz 1943.g. vada savu privāto mākslas studiju. 1946.gadā jau ir profesors Mākslas akadēmijā, vēlāk vada glezniecības un kompozīcijas katedru. Piecdesmito gadu beigās tiek ievēlēts par Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētāju un atkārtoti arī turpmāk. Lielu darbu prasa arī pienākumi no 1961.gada esot Latvijas akadēmijas rektora amatā.

Leo Svempa mākslas raksturīgākā īpatnība ir tā, ka gleznojot pat visai vienkāršus sižetus, viņš spējis dabu attēlot ļoti patiesi, sirsnīgi un tai pašā laikā piedot tai pavisam vienkāršu apgarotību, pat sirsnīgumu, jo katrā darbā ielikta jūtu bagātība, mīlestība pret savu dzimto zemi.

Leo Svemps miris 1975.gada 7.martā, apbedīts Raiņa kapos.