Semjons Šegelmans (1933)
Dzimis 1933. gadā Bobruiskā, Baltkrievijas PSR agrākā ebreju kultūras centrā. Sākoties karam, kopā ar vecākiem bēdzis uz Urāliem, kur no Baltkrievijas tobrīd atradās tādas ievērojamas krievu-ebreju tautības personības kā Marks Šagāls, Anatolijs Koplans, Jeguda Pens.
No 1952. gada dzīvoji Rīgā - iestājies Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā, ar izcilību beidzis 1958. gadā Grafikas nodaļu.
Izstādēs piedalās kopš 1958. gada . Mākslinieku Savienības biedrs no 1959.-1975. gadam.
Formā un tehnikā daudzveidīgs mākslinieks. Veidojis krāsainas gravīras uz vara un plastmasas, strādājis linogriezumā, sietspiedes, oforta, monotīpijas tehnikā. Meklējot jaunas estētiskas iespējas, savienojis dažādus izteiksmes līdzekļus, izmantojis mehānisku urbi, klājis uz tumša fona sedzošās krāsas.. Groteskā formā paudis dramatiskas dzīves izjūtas. Pievērsies mākslas tematikai – mūzikai, pantomīmai, cirkam, teātrim. Publicējis ilustrācijas periodiskajos izdevumos, veidojis grāmatu apdares.
Piedalījies Salaspils memoriālā ansambļa konkursā (1959). Strādājis kombinātā „Māksla”. Pēc Šegeļmana projektiem īstenoti daudzi interjeri Rīgā un PSRS (Rīgā - kafejnīcas „Turaida”, „Vecrīga”, „Jaunība”, ēdnīca „Baltija”, Krievijā - Tverā „Valūtas bārs” un Kislovodskā viesnīca „Moskva”; Ukrainā - Novomoskovskā Kultūras pils un Novorosijskā viesnīca „Brigantīna”).
1975. gadā emigrējis uz Romu. No 1976. gada dzīvo Kanādā. Pievērsies eļļas glezniecībai. Atveidojis lielpilsētu vidi, nakts dzīvi, mākslīgā apgaismojuma efektus. Izmantojis krāsu kontrastus un nervozu, neona gaismai līdzīgu līniju, paudis saasinātu, spraigu dzīves izjūtu. Gleznojis arī asociatīvas kompozīcijas.
Personālizstādes: Rīgā (1975, izstāde slēgta; 1995) Jūrmalā (1990); Itālijā - Treistē (1976), Romā (1976, 1993), Sorrento (1994); Kanādā – Vinipegā (1976, 1979), Monreālā (1976, 1981-82, 1982), Otavā (1986), Toronto (1990); ASV – Ņujorkā (1979), Losandželosā (1990); Anglijā – Londonā, Folkstonā (abas 1993); Vācijā – Berlīnē (1998).