Kārlis Taube (1911-1993)

Mākslinieks un pedagogs Kārlis Taube dzimis 1911.gada 3.februārī Rīgas rajona Ādažos, „Veckūlu” mājās muižas rentnieka un zvejnieka ģimenē.
No 1921. līdz 1927. gadam mācījies Ādažu pamatskolā, tad dažus mēnešus L.Liberta un K.Miesnieka gleznošanas studijā.
No 1928. līdz 1939. gadam / ar pārtraukumiem / studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, reizē absolvēdams arī vidusskolu un iegūdams Rīgas daiļamatniecības skolā rokdarbu skolotāja tiesības. Studiju gados strādājis par dekoratoru Nacionālajā operā un Nacionālajā teātrī, kā arī / obligātā karadienesta laikā/ Daugavpils Latviešu dramatiskajā teātrī.
1939. gadā beidzis profesora Jāņa Kugas vadīto dekoratīvās glezniecības meistardarbnīcu un par diplomdarbu „Līgo vakars” ieguvis mākslinieka dekoratora nosaukumu.
Skolotāja gaitas Kārlis Taube sācis 1940. gadā. Kopš 1944. gada dzīvo Saldus apkārtnē un Saldū, strādādams par zīmēšanas, rasēšanas un mākslas vēstures skolotāju Saldus 1.astoņgadīgajā skolā, Cieceres internātskolā un Saldus 3. astoņgadīgajā skolā.
Taču visvairāk darba gadus ziedojis Saldus 1. vidusskolai, kur iekārtojis labu rasēšanas kabinetu. 20 gadus enerģiski vadījis skolotāju metodisko sekciju savā priekšmetā, aktīvi piedalījies pedagoģiskajos lasījumos.
Kārlis Taube savā laikā izpelnījies vairākas medaļas un daudzus citus apbalvojumus, bijis tautas izglītības darba teicamnieks un divkāršs mākslinieciskās pašdarbības teicamnieks.
Daudz laika un pūliņu Kārlis Taube atdevis skolai, jaunatnes audzināšanai, vairodams jaunajā paaudzē interesi un zināšanas par mākslu. Vairāki K.Taubes audzēkņi kļuvuši par pazīstamiem meistariem tēlotājas un lietišķās mākslas nozarēs.
Kopš Saldū pastāv Jaņa Rozentāla tēlotājas mākslas pulciņš, Kārlis Taube ir šī pulciņa vadītājs un audzinātājs. Par sekmīgu darbu pulciņš – kā pirmais šāda veida pulciņš Latvijas lauku rajonos – ieguvis Tautas studijas nosaukumu. K.Taubem ir lieli nopelni studijas vadīšanā un tās darbības uzturēšanā. Viņš ir visspilgtākais un visvecākais studijas vadītājs Latvijā.
Studiju gados gūtā pieredze strādājot Nacionālajā operā un vēlāk arī Dailes teātrī pie dekorāciju gleznošanas, kā arī iegūtais dekoratora grāds beidzot Mākslas akadēmiju, radīja iespēju pēckara gados šo darbību turpināt.
Tūlīt pēc kara jaunais mākslinieks nonāk Saldū un saistās ar Saldus kultūras namu un tā teātri, kas atradās bijušajā Saldus Sadraudzīgās biedrības namā un te atradās līdz jaunās Kultūras nama ēkas uzcelšanai 1967. gadam.
K.Taube sākumā strādāja par Kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāju, bet drīz vien arī par dekoratoru visām 40. gadu otrā pusē līdz pat 60. gadiem iestudētajām lugām. Lugu kopējais skaits ap astoņdesmit, un no tām lielākā puse tapusi tieši Saldū.
Par savu tuvāko autoru mākslinieks uzskata Rūdolfu Blaumani.
K.Taube uzskatāms par vienu no šī dramatiskā kolektīva pamatlicējiem un veidotājiem, darbojoties kopā ar režisoru Jāni Kļavu un muzikālās daļas vadītāju Ilmāru Vicinski.
Gan režisora Kļavas, gan dekoratora K.Taubes nopelns ir tāds, ka Saldus dramatiskajam kolektīvam pirmajam starp lauku rajoniem ar Kultūras ministrijas pavēli Nr.59 tika piešķirts Tautas teātra Goda nosaukums.
Kārlis Taube savā radošajā darbībā atradās stingri reālistiskās pozīcijās, tāpēc arī kā dekoratoram īpaši tuvas viņam bija R.Blaumaņa lugas, kuras arī pakāpeniski tika iekļautas teātra repertuārā. Līdztekus iestudēja arī citu autoru un citāda žanra lugas.
Aktieru kolektīva dotības ļāva iestudēt vairākas dziesmu spēles un operetes. Dekorācijas nācās piemērot ne tikai Kultūras nama skatuvei, bet arī brīvdabas izrādēm tepat Saldū, Kalnsētas parka estrādē, kā arī izbraukumos ārpus rajona, arī Rīgas Meža parka Zaļajā estrādē.
Savu palīdzīgo roku K.Taube sniedza arī apkārtējo ciemu pašdarbības kolektīviem
Strādājot Saldus vidusskolā, arī skolēnu un skolotāju kolektīva izvēlētajām lugām dekorācijas veidoja zīmēšanas un mākslas vēstures skolotājs K.Taube. 1957. gadā tā bija Andžānes luga „Ēnas uz ceļa”.
Līdzās pedagoģijai, dekorāciju glezniecībai, tautas tēlotājas mākslas studijas vadīšanai, Kārlim Taubem ir vēl kāda ļoti liela aizraušanās – akvareļu glezniecība.
1942.gadā tiek rīkota viņa pirmā personālizstāde Rīgā, vēlāk arī Saldū. Vēlākos gados bijušas neskaitāmi daudzas personālizstādes. Mākslinieka akvareļi iemantojuši plašu cienītāju pulku un, piemēram, Saldus pusē būtu pat grūti atrast kādu māju, kurā nebūtu kāds no K.Taubes akvareļiem.
Kārļa Taubes ainavās visbiežāk attēloti ūdeņi, lauku ainavas, kā arī akmeņi.
„Varu gleznot,” tā kādreiz izteicies pats mākslinieks, „ja ir ūdens, akmeņi un plašums.”
Šos trīs elementus varētu vēl papildināt ar gaismu. Tai K.Taubes akvareļos atvēlēta sevišķi svarīga loma. Viens un tas pats dabas skats citādi izskatās rītā un citādi vakarā, citāds pavasarī, un citāds mākoņainā dienā. Kārlis Taube šo krāsu un noskaņu mainību parāda savās gleznās.
Jānis Murāns