Elza Druja- Foršū (1906-1991)

Grafiķe, akvareliste un gleznotāja.
Dzimusi Sēlpilī skolotāju ģimenē. Acīmredzot 1905. gada revolūcijas notikumi liek ģimenei doties uz Ukrainu. Drujas apmetas Poltavā. Tā kā tēvs ir lektors Kijevas universitātē, Druju ģimene ir materiāli samērā labi situēta, tāpēc Elza mācās prestižajā Starickas sieviešu ģimnāzijā, kur viņas mākslas skolotājs jau agri pamana meitenes dotības zīmēšanā.

1917. gadā, kad Elza Druja beidz skolu, viņš mudina jaunieti pievērsties mākslas studijām.
1922. gadā Druju ģimene atgriežas Latvijā. 1924. gadā Elza iestājas Latvijas mākslas akadēmijā. Sākotnēji viņa mācās profesora Voldemāra Tones vadītajā portretu glezniecības klasē, kur studente parāda atzīstamas spējas portretēšanas jomā. Viņu interesē arī dekoratīvā glezniecība un keramika. Viņas skolotāji ir Kārlis Miesnieks, Augusts Annuss, Ludolfs Liberts, Jānis Kuga u.c.
Par pamatspecialitāti Elza Druja tomēr izvēlas grafika un 1932. gadā akadēmiju absolvē pie profesora Riharda Zariņa ar diplomdarbu asējuma tehnikā — vijolnieka Čunčiņa portretu.
Līdztekus studijām akadēmijā Elza strādā populārā žurnāla «Atpūta» mākslas redakcijā. Dažādās tehnikās izpildīti top žurnāla vāki, kur ir gan precīzas detaļas, gan intimitāte.
20. gs. 30. gados māksliniece tiek uzaicināta zīmēt tautastērpus rakstu krājumam «Latvju raksti». Pie šī darba viņa strādā ar lielu aizrautību.
Viens no Drujas ievērojamākajiem darbiem ir Rīgas pilsētas valdes 30. gados pasūtītais grafiku cikls, kas veltīts Rīgas arhitektūrai. Pie pasūtījuma māksliniece strādā astoņus gadus. Rezultāts — 110 asējuma lapas.
Lai gan Elzas Drujas -Foršū pamatspecialitāte ir grafika, tomēr sirdij tuvāka izrādās glezniecība. Māksliniece daudz glezno portretus — pazīstamākie ir rakstnieces Ilonas Leimanes un aktrises Antas Klints portreti. Saistošas ir arī ainavas un klusās dabas.
1937. gadā Latvju mākslinieku biedrības izstādē māksliniece piedalās ar vairākiem uzmanību piesaistošiem akvareļiem. 1938. gadā viņa vairākus mēnešus mācās Beļģijā pie gleznotāja Opsomera, BET 1939. gadā mākslinieces Elzas Drujas - Foršū divas gleznas tiek izstādītas Parīzē. Ap 1939.gadu parādās arī Drujas eļļas gleznojumi- portreti, žanri, puķes, plikņi.
1942. gadā māksliniece sarīko savu pirmo personālizstādi, kur galvenokārt pārstāvēta glezniecība. Atsauksmes par izstādi ir pozitīvas.
1942. gadā kopā ar vīru Edgaru Foršū viņa nodibina «E. Drujas - Foršū» apgādu, kura mērķis sērijā «Latviešu māksla» ir izdot monogrāfijas par latviešu māksliniekiem. Sagatavotas tiek četras grāmatas, no kurām iznāk deviņas.
Bēgļu gaitās Vīnē viņa veica baznīcu un tiltu asējumu ciklu.
1944. gadā Foršū ģimene dodas bēgļu gaitās. Sešus gadus viņi dzīvo Vācijā, kur Elza Druja – Foršū nododas aktīvam radošam darbam, kļūstot par vācu mākslinieku organizācijas «Ring» locekli, bet 11950. gadā pārceļas uz dzīvi ASV, kur turpina ražīgi strādāt. Savas dienas vadīja ASV austrumu piekrastē, Stamfordā. Viņa darbojas dažādās mākslinieku organizācijās, viņas gleznas tiek eksponētas mākslas izstādēs Bostonā, Greničā, Ņujorkā. Elza Druja – Foršū ir ALMA goda biedre, Ņujorkas latviešu mākslinieku grupas un Ņujorkas «Daugavas vanagu» mākslas sekcijas locekle.
1978. gadā Ņujorkā notiek Elzas Drujas - Foršū retrospektīvā izstāde, kurā skatāmi četrdesmit dažādu periodu darbi - portreti, akti, klusās dabas, mazpilsētu un lauku ainas, kas atsedz mākslinieces daudzpusīgās talanta šķautnes.
Elzas Drujas- Foršū māksla balstās uz stingrām reālisma tradīcijām, viņa nekad nav aizrāvusies ar pārdrošiem eksperimentiem. Māksliniecei ir savs nesamākslots stils, ko viņa izkopusi līdz pilnībai. Līdz 1980.gadam rīkojusi 12 personālizstādes skates - 11 Latvijā, 5 Vācijā, 1 Austrijā, 4 AASV, tieši latviešiem: 2 Bostonā, 1 -Čikāgai, 1 - Kalamazū, arī Mineapolē.
Mākslinieces dzīves pavediens pārtrūkst 1991. gadā ASV Stanfordā.