Ludolfs Liberts (1895-1959)

Latviešu scenogrāfs, gleznotājs un Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs.

Dzimis Cēsu apriņķa Tirzā 1895. gada 3. aprīlī muižas kalpotāja ģimenē. 1907. gadā ar ģimeni pārcēlies uz Torņkalnu Rīgā. Pirmie iespaidi mākslā gūti pie gleznotāja Voldemāra Zeltiņa. Mācījies Jūlija Madernieka studijā, Stroganova mākslas skolas Tēlniecības nodaļā Maskavā (1911 — 1912) un Kazaņas mākslas skolā (1912 — 1915), vienlacīgi strādādams par dekoratoru Kazaņas operā (1913 — 1914). 1916. gadā uzsācis studijas Aleksandra karaskolā, nokļuvis Austrumu frontē, vēlāk bijis virsnieks Polijas frontē un ticis internēts Vācijā. Latvijā atgriezies 1921. gadā.Darbojies žurnālā "Ho — ho" (1922 — 1924). Strādājis par Latvijas Nacionālās operas dekoratoru un režisoru (1924 — 1937), Valstspapīru spiestuves un naudas kaltuves direktoru (1935 —1940; 1941 — 1944), kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogu (1923 — 1932) un figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītāju (1942 — 1944). Bijis viesscenogrāfs Helsinku, Kauņas, Viļņas, Malmes, Zagrebas un Sofijas teātros. Mākslinieka darbs novērtēts ar Kultūras fonda prēmijām un stipendijām (1923, 1924, 1927), kā arī iegūtajām zelta medaļām Parīzē (1931) un Barselonā (1937). Ieguvis IV pakapes Triju Zvaigžņu ordeni 1928. gadā. Otrā Pasaules kara laikā, 1944. gadā emigrējis uz Austriju, pēc tā beigām pārcēlies uz Vāciju, kur Eslingenē ir bijis latviešu mākslas skolas pedagogs. 1950. gadā emigrējis uz ASV, kur pasniedzis gleznošanu Ņujorkas pilsētas koledžā. Miris 1959. gada 11. martā Ņujorkā. Ludolfs Liberts bija LU studentu biedrības Konkordija Valdemārija biedrs.


Latvijas mākslas vēsturē zināms kā izcils scenogrāfs, veiksmīgs gleznotājs, grafiķis, mākslas pedagogs un sabiedriskais darbinieks. Pateicoties talantam un milzīgām darba spējām, mākslinieks guvis ievērojamus panākumus visās šajās jomās, atstājot daudzskaitlīgu mākslas mantojumu gan Latvijas un ārzemju muzejos, gan privātkolekcijās. Jau sākot ar Torņakalna apkārtnes gleznojumiem viņa daļrades agrīnajā posmā, turpmākajās gleznotāja gaitās, meklēdams dažādus risinājuma veidus un to variācijas, L. Liberts bija iecienījis motīvu ciklus. Bez plašāk zināmajiem daudzskaitlīgajiem Venēcijas kanālu, Parīzes, un Ņujorkas bulvāru skatiem, mākslinieks nereti atkārtoti pievērsies arī Rīgas pilsētvides studijām, gleznojot dzimtās piletas ziemas ainavau. Īpaši tuvs L. Libertam ir apsnigušu jumtu motīvs, gleznieciskajās noskaņās variējot no romantiski apsnigušām mājām un ieliņam, līdz dramatiskākam emocionālajam vēstījumam ar drūmām, vientulīgām sniegotām tālēm.