Konrāds Ubāns (1893-1981)

Pasaulē nācis dzelzceļa strādnieka ģimenē.1902. –1910. g. mācījies Odiņa tirdzniecības skolā, tad pusgadu Odesas mākslas skolā, 1911. - 14. gados - Rīgas pilsētas mākslas skolā. Mācības pārtrauc pirmais pasaules karš, tās tiek turpinātas Penzas mākslas skolā (1915 - 16).
1916. g. K. Ubānu iesauc dienestā. Pēc atgriešanās Latvijā 1918. g. Ubāns aktīvi iesaistās mākslas dzīvē. 1922. g. mākslinieks dodas studiju ceļojumā uz ārzemēm – Vāciju un Franciju. 1920.–1925. g viņš strādā par direktora vietnieku Pilsētas mākslas muzejā. 1925. g. rektors
V. Purvītis uzaicina viņu par pasniedzēju Latvijas Mākslas akadēmijā. Šajā amatā Ubāns strādā visu mūžu (no 1940. g. – docents Glezniecības katedrā, no 1946. g. – profesors).

Saņēmis vairākus padomju okupācijas režīma apbalvojumus.

Darbojies gan Rīgas mākslinieku grupā (1919 - 39), piedalās Neatkarīgo mākslinieku biedrības rīkotajās izstādēs, “Sadarba” izstādē 1928.g. eksponē keramiku, “Zaļās Vārnas” grupas izstādēs. Kopš 1944. gada K. Ubāns bija Mākslinieku savienības biedrs.

Personālizstādes sarīkotas Rīgā (1920, 1923, kopā ar L. Libertu, 1957 - 58, 1963 - 64, 1965, kopā ar P. Upīti, 1969, 1973, 1980, 1983, 1993 - 94), Cēsīs (1943), Rūjienā (1970), Liepājā (1971), Koknesē (1981). Piemiņas izstādes - Dolē (1987), Madonā, Liepājā (abas 1994), Portlendā (ASV, 1999). Mākslinieks piedalījies daudzās grupu izstādēs gan Latvijā, gan pasaulē.

Vairumā gadījumu mākslinieks darbus gleznojis eļļas tehnikā, tomēr ir arī akvareļi un zīmējumi. Ubāns uzskatāms par vienu no izcilākajiem latviešu koloristiem, viņa daiļrades galvenā tēma ir krāsa, tās toņu saskaņa, zīmējums kompozīcijās vienmēr pakļauts gleznieciskiem krāsas salikumiem.