Indriķis Zeberiņš (1882-1969)

dzimis 1882. g, miris 1969. g.), gleznotājs, grafiķis.
Mācījies J. Rozentāla studijā Rīgā (1905–1906), Petrogradas Mākslas veicināšanas biedrības skolā (1914–1915). 1925. g. absolvē Latvijas Mākslas akadēmijas Figurālās glezniecības meistardarbnīcu J. R. Tillberga vadībā.

Kopš daiļrades sākuma lielu iespaidu atstājis kontakts ar J. Rozentāla mākslu, darbojoties viņa vadītajā studijā.

Gleznojis pārsvarā eļļas tehnikā neliela izmēra lauku sadzīves skatus, ainavas reālistiskā manierē. Atstājis samērā plašu māksliniecisko mantojumu. Raksturīgs humoristisks, izteikti optimistisks tēlojuma skatījums.

Mākslinieks Indriķis Zeberiņš ar saviem darbiem devis lielu ieguldījumu latviešu grāmatu grafikas attīstībā, kuri atveidoja zemnieku patriarhālo dzīvi, pievēršot uzmanību videi un apkārtējām detaļām, šis sižets turpinās arī viņa gleznās. Tipāži viņa darbos ir viegli pārspīleti un satīriski. Par savu aso satīru I. Zeberiņš nonācis Rīgas cietumā Dzimis Kuldīgas apriņķī lauksaimnieku ģimenē - Snēpeles pagasta „Sprincsaldeniekos”.
Pirmo izglītību ieguvis Griķu Kalnmuižas pagastskolā (1894. – 1898.), Kuldīgas divklasīgajā ministrijas skolā (1898. – 1900.), Rīgas Rozentāla studijā (1906. – 1907.), vispārizglītojošajos vakara kursos Mūrmaņa vakarskolā (1909.–1914.), Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā Petrogradā (1914.- 1915.). Dienējis armijā (1915.- 1917.), 1918. devies uz Maskavu, iestājies 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā, tajā laikā ilustrējis žurnālu ,, Strēlnieks’’ (1919. – 1920.). 1920. atgriezies Rīgā, beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju, J. R. Tillberga vadībā ar diplomdarbu ,,Svētdienas rīts ‘’ (1925.).1927. gadā apceļojis Rietumeiropu.
Izstādes:
Piedalījies Neatkarīgo mākslinieku vienības (1920. – 1926.), Latvju mākslinieku vienības (1928. -1938.), Kultūras Fonda izstādēs, Latvijas reprezentācijas izstādēs Stokholmā (1927.), Maskavā, Ļeņingradā (1934. ).
Personālizstādes:
Rīgā ( 1930., 1943., 1962.), Irlavā (1933.), Džūkstē (1934.), Reņģē, Koknesē (30. tie. ), Kuldīgā (1962.), Kazdangā (1965.), Ogrē (1966.).
Piemiņas izstādes:
Rīgā (1981.1982.), Kuldīgā (1972., 1982.), Tukumā (1983.)
Mākslinieku Savienības biedrs kopš 1944. – 1951. izslēgts, atjaunots 1956.
Strādājis tušas, akvareļu, kokgrebuma (20. gadi) tehnikā. Stājgrafikā darbojies kokgrebuma, kokgriezuma, linogriezuma, litogrāfijas, oforta tehnikā. Zīmējis ar ogli, tušu, sanginu un zīmuli.

Pazīstamākas I. Zeberiņa ilustrētas grāmatas: J. Zeibolta „Trakais barons Bunduls” (1925), A. Brigaderes „Dievs, Daba, Darbs” (1927), „Skarbos vējos” (1931), A. Upīša „Sūnu ciema zēni” (1940), „Zaļā zeme” (1947), J. Jaunsudrabiņa „Zaļā grāmata” (1965). Literarizējis un ilustrējis latviešu tautas pasakas: „Skaistākās latviešu pasakas un teikas” ( 1934. ), „Bargais kungs” (1945. ), „Zelta putns” (1946. ), „Lapsa un vilks” (1959.)
Žurnālos: „Vērotājs”, „Austrums”, „Stari”, „Jaunības tekas”, „Jaunības tekas”. Karikatūras, sarži: „Ņirga”, „Vārdotājs”, „Šalkas”,„Svari”, „Lietuvēns” u. c.