Francis Bange (1895-1975)
Viņš dzimis Tallinā 1895. gada 15. aprīlī. Pēc reālskolas beigšanas Bange uzsāk arhitektūras studijas, bet I. pasaules kara laikā tiek iesaukts krievu armijā. Pārnākot uz latviešu strēlnieku pulkiem, viņu iedala 6. Tukuma pulkā. Nodibinoties neatkarīgajai Latvijai, viņš neatjauno arhitektūras studijas, bet iestājās Latvijas mākslas akadēmijā prof. R. Zariņa vadītajā grifiskajā meistardarbnīcā, ko beidz 1929. gadā ar diplomdarbu ,,Literātūrvēsturnieka T. Zeiferta ģīmetne". Pēc akadēmijas beigšanas darbojās kā Rīgas skolu un Izglītības ministrijas tēlotājas mākslas padomes sekretārs. Strādā skolās un attīsta rosīgu mākslinieka darbību. 1930. gadā mākslinieks laiž klajā asējumu mapi "Vecrīga" ar prof. P. Feddera ievadu. Mape veltīta Vecrīgas īpatnējām celtnēm un arhitektūras pieminekļiem. Ilustrējis daudzas grāmatas, darinājis adreses. Citu starpā arī adresi LCK un Latviešu sieviešu organizācijas uzdevumā Anglijas karalienei Elizabetei II viņas kāzu gadījumā. II. pasaules kara beigu posmā E.Bangi atrodam Vācijā, Eslingenā, kur viņš darbojas mākslas skolā līdz izceļošanai uz ASV. Jaunajā pasaulē mākslinieks nonāk Detroitā, kur, pildot pasūtinājumu, viņš darina pilsētas mapi „Then and Now" 250 gadu jubilejas gadījumā. Mākslinieks pārvalda pilnībā visus grafikas veidus un arī akvareli. Savos darbos viņš ir reālists, šī vārda vislabākajā nozīmē. Darbi smalkjūtīgi detalizēti, it īpaši akvareļos, un tas padara šos darbus bagātus kopskatā, sevišķi Latvijas lauku ainavās. Precizitāte, formu smalkums un melni balto laukumu lietpratīgs izkārtojums ir zīmīgs F. Banges grafiskiem darbiem. F. Bange piedalījies izstādēs Latvijā, Rietumeiropā, ASV, Kanādā un ar Dzintarzemi arī Sidnejā un Melburnā Austrālijā. Viņa darbi atrodas daudzās privātās kolekcijās, kā arī Latvijas valsts, Rīgas pilsētas un Malmes (Zviedrijā) muzejos. Viņam piederēja viena no lielākajām Ex Libris kollekcijām Latvijā. F. Bange bija pirmās Latvijas mākslas akadēmijas studējošo korporācijas Dzintarzeme Filistrs — dibinātājs.
Lai mierīga dusa svešajā malā.
Avots: "Latvju māksla", 1975