Kārlis Cīrulis (1925-1994)
Kārlis Cīrulis beidzis J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1950) un Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1957) ar diplomdarbu – kultūras plakātu ciklu “Aīda”, “Makbets”, “Anša Cīruļa darbu izstāde”, “Valsts Mākslas muzejs” (vadītājs P. Ozoliņš).
Izstādēs K. Cīrulis piedalījies no 1962. gada. Nozīmīgākās personālizstādes veidotas Jelgavā (1962, kopā ar E. Andersonu un R. Bēmu; 1974, kopā ar E. Andersonu), Jūrmalā (1964, kopā ar J. Pauļuku), Rīgā (1978), Tartu (1982/83), Ļeņingradā (1987).
Mākslinieks strādājis par PSRS Tirdzniecības un Rūpniecības palātas Latvijas nodaļas Tirdzniecības propagandas biroja vadītāju (1959 – 63).
K. Cīrulis darbojies stājgrafikā, plakātā, lietišķajā grafikā. Sākumā strādājis linogriezumā un dažādās jautās tehnikās, bet jau 1950. gados izkopis savdabīgu rokrakstu oforta tehnikā, kurai raksturīga trausla, izsmalcināta līnija, tonālā bagātība un kodinājuma faktūru daudzveidība. Īpašu estētisku vērtību līnija iegūst mākslinieka radītajās Rīgas un Vecrīgas ainavās. Iemīļots Cīruļa žanrs ir arī portrets, kurā viņš akcentējis personības daudzveidību un cilvēcisko pašcieņu.
Mākslinieks apbalvots ar 4. Tallinas grafikas triennāles diplomu (1977) un Mākslinieku savienības prēmiju un medaļu par 1978. gada labāko jaunrades sniegumu.