Jurģis Skulme (1928-2015)

Dzimis 1928.g. 13.novembrī Rīgā. Gleznotājs, mākslas zinātnieks.

1954.g. beidzis Valsts mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu. 1970.g. Tartu universitātē aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju (apstiprināts 1971). 1954. gadā pirmo reizi piedalās mākslas izstādē, pirmā publikācija presē. Veidojis pirmās pārraides par mākslu Latvijas televīzijā, mākslas raidījumi radio. Publicējies laikrakstos, žurnālos, rakstu krājumos. Bijis līdzautors Maskavas izdevumos: “Pasaules zemju un tautu māksla”, “PSRS tautu mākslinieki”, Latvijas izdevumam ”Māksla un arhitektūra biogrāfijās”. Sarakstījis grāmatas: “Krišjānis Kugra” (1959), ”Līze Dzeguze” (1961), “Jaņa Rozentāla dzīves un darba vietas” (kopā ar Ugu Skulmi, 1966), “Vilhelma Purvīša dzīves un darba vietas” (1972), “Teodora Zaļkalna dzīves un darba vietas” (1972), “Uga Skulme” (1995). Vairāki plaši apcerējumi palikuši manuskriptā. Izveidojis piemiņas telpas Vilhelma Purvīša dzimtajās mājās Zaubes “Vecjaužos” (tagadējā Taurupes) pagastā (pēc īpašnieku maiņas tās vairs nepastāv). 1961—1977 strādājis Valsts Mākslas akadēmijas mākslas vēstures materiālu krātuvē. Bijis VMA pedagogs. 1961—1963 vadījis VEF Kultūras un tehnikas pils Tēlotājas mākslas studijas Zīmēšanas un glezniecības nodaļu.

Mākslinieku savienības biedrs kopš 1954. gada. Par padomju varas diskreditēšanu notiesāts 1977. gadā. Izslēgts no Mākslinieku savienības 1978. gadā (atjaunots 1989.g.). Sodu izcietis Daugavpilī – strādājis par krāvēju. No darba brīvajā laikā zīmējis portretus, ainavas. Pēc atbrīvošanas strādājis par kurinātāju, gadījuma darbu strādnieku. Gleznojis, organizējis citu mākslinieku darbu izstādes. 1984. gadā atsācis piedalīties izstādēs. Reabilitēts 1994. gadā. Personālizstādes bijušas Latvijā - Aizputē, Bauskā, Dolē, Gulbenē, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Tukumā, Valkā, Ventspilī, Lietuvā – Palangā, Zviedrijā – Stokholmā, Falunā. Piedalījies grupu izstādēs: Norvēģijā – Oslo, Krievijā – Krasnojarskā, Maskavā, Vācijā – Šēselē, Šveicē – Folketsvilā.