Oto Mednis (1925-1976)
Dzimis 1925. gada 9. septembrī Valmieras apriņķa Pāles pagasta Āsterē, zemnieku ģimenē. No 1947. gada līdz 1952. gadam mācījies Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā.
1952. gada pavasarī arestēts, notiesāts par pretpadomju aģitāciju uz 8 gadiem, atbrīvots 1956. gadā.
Personālizstādes Rīgā bijušas 1958. gadā kopā ar R. Tilbergu un U. Zemzari, 1965. gadā, 1985. gadā piemiņas izstāde un 1975. gadā Ogrē. Mākslinieku Savienības biedrs no 1960. gada.
Strādājis stājgrafikā kokgrebuma, linogriezuma un stikla grebuma tehnikā.
Oto Medņa griezumiem raksturīga bagāta, emocionāli piesātināta izteiksme, spēcīgi gaismēnu kontrasti, līnijas virtuozitāte. Žurnālu un grāmatu ilustrācijās izpaužas prasme iejusties literārā darba stilā, respektēt sižetu un radīt vienotu mākslinieciskās apdares ansambli (M. Ķempes “Es nevaru klusēt”, 1959; tdz. izlase “Darba vara lielu dara”, 1960).
Darinājis ~ 1000 grāmatzīmju, no kuram daudzas veltītas māksliniekiem un literātiem (“Dz. Ezergaile”, “Z. Zuze”, “K. Fridrihsons”, “P. Vīlips”, “R. Bēms”, “O. Ābelīte”, “H. Heislers” u.c. Grāmatzīmēs vienmēr uzsvērta to saistība ar grāmatu, trāpīgi uztvertas un atklātas īpašnieka rakstura iezīmes, nereti tās ir viegla, labsirdīga humora caurstrāvotas.
Miris 1976.gada 21.martā Rīga.