Teodors Grīnbergs (Zaļkalns) (1876-1972)

Teodors Grīnbergs (Teogors Zaļkalns). Zaļkalns mācījās Allažu draudzes skolā, tad Rīgas pilsētas reālskolā. 1893. gadā viņš iestājās Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā (to beidza 1899. gadā reizē ar Gustavu Šķilteru), kur specializējās dekoratīvajā glezniecībā un ofortā. Pēc mācībām Zaļkalns devās studēt uz Minheni, pēc tam arī uz Parīzi ar mērķi papildināties dekoratīvajā glezniecībā, taču, sastapies ar Ogistu Rodēnu, nolēma kļūt par tēlnieku. Zaļkalns daudz apmeklēja muzejus un īpašu uzmanību pievērsa Ēģiptes akmens tēlniecībai.
Atgriezies Pēterburgā, Zaļkalns strādāja K. Faberžē juvelierizstrādājumu uzņēmumā, kur veidoja modeļus cilvēku un dzīvnieku figūriņām. Vasarās viņš atgriezās mājās un strādāja galvenokārt ar portretiem (šajā laikā tikās arī ar tādiem māksliniekiem kā Janis Rozentāls un Jūlijs Madernieks). 1903. gadā Zaļkalns pārcēlās uz Jekaterinburgu, kur strādāja par mākslas skolotāju. Paralēli viņš arī veidoja portetus un statuetes. 1907. gadā Zaļkalns devās uz Itāliju un Florencē pētīja bronzas liešanas un marmora apstrādes tehnologiju, iepazinās ar itāliešu vecmeistaru darbu origināliem. 1909. - 20.g. dzīvoja Pēterburgā, Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas pedagogs (1918 - 1919).
No 1944. līdz 1958. gadam Zaļkalns darbojās kā profesors un Tēlniecības katedras vadītājs Latvijas Mākslas akadēmijā. Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts (1947 - 1955). PSRS Mākslas akadēmijas īstenais loceklis (1947). PSRS Tautas mākslinieks (1957). Sociālistiskā Darba Varonis (1971).