Uldis Zemzaris (1928)
Dzimis 1928.gada 24.februārī. beidzis J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1953) un Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1955) ar diplomdarbu “Rainis Rīgas Jūrmalā” (vadītājs E. Kalniņš).
Izstādēs viņš piedalās kopš 1952. gada.
Grupas izstāde bijusi Rīgā (1958, kopā ar O. Medi un R. Tillbergu).
Personālizstādes sarīkotas Rīgā (1961, 1964, 1976, 1980, 1988, 1998), Jūrmalā (1976), Tartu (1965), Maskavā (1974), Sidnejā (1982), Otavā (1984), Kolumbusā (ASV, 1990), Ņujorkā, Bostonā (abas 1991).
U. Zemzaris ir Mākslinieku savienības biedrs kopš 1957. gada, un Rakstnieku savienības biedrs kopš 1971. gada.
Kopā ar L. Kokli viņš bijis iniciators Mākslinieku savienības Jauno mākslinieku sektora izveidošanai 1957. gadā un Jauno mākslinieku izstāžu iedibinātājs.
Mākslinieka daiļradē dominē reālistiskās mākslas principi. Viņš gleznojis portretus, kam raksturīga kāpināta ekspresija, iedziļināšanās modeļa personībā, autora personīgās attieksmes klātbūtne. Portretus U. Zemzaris veidojis arī ogles, tušas, jauktā tehnikā. Daudzu viņa portretu fonā tēlota Latvijas lauku ainava vai jūra.
Pievērsies arī ainavai un marīnai, viņa darbos dominē noskaņās romantiski un krāsās bagāti motīvi.
U. Zemzaris gleznojis arī klusās dabas.
Pēc iepazīšanās ar abstraktās mākslas paraugiem 1957. gada Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā Maskavā, mākslinieks epizodiski strādājis arī abstraktās mākslas stilistikā.
Noformējis un ilustrējis grāmatas.
Tāpat sadarbībā ar režisoru P. Pētersonu veidojis scenogrāfiju izrādēm Dailes teātrī.
Mākslinieks ir Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts (1999).
Par U. Zemzari uzņemta dokumentālā filma “Cilvēks ieiet varavīksnē” (rež. A. Freimanis, 1962).