Fridrihs Milts (1906-1993)

Dzimis 1906. gada 21.decembrī Rīgā. 1932. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Ģederta Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcu (diplomdarbs “Kafejnīcā”), bet mācījies arī pie J.Tilberga.
Mākslinieku apvienības “Zaļā vārna” aktīvs izstāžu dalībnieks kopš 1929. gada. 20.gs. 30-tajos gados Milta ainavus studijas, iejūtīgie žanra tēlojumi, portreti, klusās dabas un vingrie zīmējumi laiku pa laikam parādījās "Zaļās vārnas", un visās "Latvijas Kultūras fonda" izstādēs.
Piedalījies arī visās Kultūras fonda rīkotajās mākslas izstādēs.
Personālizstāde Rīgā 1943.gadā, pārējās desmit sarīkojis, dzīvodams trimdā.
Jau Vācijas nometņu bēgļu zīmējumos parādās Milta mākslas virzība no reālisma uz ekspresīvo glezniecību.
1950. – 60. gados aktīvi piedalījies “Četru grupas” (A. Annuss, F. Milts, M. Krūmiņš,
J.Gailis) rīkotajās izstādēs.
1960. gadā saņēmis balvu no Ziemeļamerikas latviešu Kultūras fonda;
Ņujorkas latviešu mākslinieku grupas vadītājs no 1984.gada līdz 1992.gadam.
Amerikas latviešu mākslinieku apvienības goda biedrs.
Strādājis "Elles Ķēķī".
Pirmskara gleznošanas maniere bijusi balstīta uz spilgtiem krāsu kontrastiem, plašu otas triepienu, tematiski – plašs tautas tipāžu klāsts. Pēc emigrācijas (sākumā uz Vāciju, tad ASV, kur apmēram 20 gadus nodzīvojis pašā Ņujorkas sirdī, savā darbnīcā, kur bieži pulcējās arī citi emigrācijas mākslinieki) gleznotājs garus gadus meklējis savu daiļrades rokrakstu, sākotnējam latviešu reālismam pievienojot iespaidus no franču un beļģu glezniecības, tad arī meksikāņu elementiem, līdz beidzot atradis savu ceļu – ekspresīvi lauzītas šķautnes apvienojot ar liektu līniju ritmu. Augsta stilizācijas pakāpe un reizēm arī patukšs dekoratīvisms, tomēr īpatnējs un vērtīgs meistars latviešu mākslas kontekstā. Miris 1993.gada 5.novembrī Ņujorkā.