| Autors | Aleksandrs Petrovs |
| Laika periods | 20. gs. 30. g. |
| Žanrs | Scenogrāfija |
| Tehnika | Papīrs, sietspiede |
| Izmērs | |
| Cena | € 512 |
| Artikuls | DSC_1449 |
Gleznotājs Aleksandrs Petrovs dzimis Voroņežas guberņā, ierēdņa ģimenē. Glezniecības pamatus apguvis L. Dmitrijeva-Kavkazska mākslas studijā Pēterburgā (ap 1896.–1901. gadiem), vēlāk papildinājies Itālijā (1901–02), Minhenē (1905).
A. Petrovs dziļi ietekmējies no krievu ainavista, peredvižņika I. Levitana darbiem. Mākslinieks sadraudzējies un visu mūžu uzturējis kontaktus ar latviešu grafiķi T. Ūderu, kurš viņu arī uzaicinājis atbraukt uz Latviju, kur Petrovs palicis dzīvot Valmierā (1907).
Izstādēs sācis piedalīties jau Pēterburgā 1909. gadā, Latvijā pirmā viņa dalība izstādē notiek 1913. gadā Petrovs iesaistījies arī Neatkarīgo Mākslinieku vienības biedrībā (1922–40), kuras organizētajās izstādēs piedalījies.
1945. gadā iestājas LPSR mākslinieku savienībā.
A. Petrovs paralēli radošajai darbībai strādājis arī par pedagogu Valmieras ģimnāzijā un komercskolā.
Mākslinieka daiļrades galvenā tēma ir Valmiera un tās apkārtnes ainavas. Savā glezniecībā viņš tēlo mierīgu, līdzsvarotu noskaņu. Līdzās eļļas gleznām 1920. gados viņš strādā arī pasteļa tehnikā.
