Rainis, Pēteris Stučka un Dora Stučka 20. gs. sākums. Kartons, eļļa. 34.5x39 cm. Maris Miķelis Rozentāls vienīgais no Jaņa un Ellijas Rozentālu bērniem, kurš izvēlējās sekot tēva pēdās un kļuva par gleznotāju.
Pēc īsa sagatavošanās posma pie gleznotāja Fridriha Milta, 1938. gadā Miķelis Rozentāls sāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. 1942. gadā viņš pabeidza akadēmiju ar Ģederta Eliasa vadītajā Figurālās glezniecības meistardarbnīcā tapušo diplomdarbu Rūķi – 19. gs. nogalē Pēterburgā studējošo latviešu mākslinieku izveidotās biedrības grupas portretu. Līdzās Ā. Alksnim, J.Valteram, V.Purvītim u.c., atveidojot arī savu tēvu Jani Rozentālu.
Miķeļa Rozentāla māksla atbilst 20. gadsimta 30. gadu nogalē populārajai jaunreālisma tendencei, lai gan atsevišķos darbos jūtamas arī modernisma ietekmes. Pēc Otrā pasaules kara nācās respektēt oficiālās prasības, gleznojot tematiskas kompozīcijas, kas atspoguļo strādnieku darba dzīvi u.tml., taču M. Rozentāla būtībai un raksturam vairāk tuvi noskaņās klusināti, liriski darbi, visbiežāk – portreti un ainavas. Mākslas kritiķis un vēsturnieks Jānis Siliņš, rakstot par Miķeļa Rozentāla daiļradi, saka: „Kopdams tonalitātē pamatotu glezniecisku izteiksmi, Rozentāls iekļaujas liriski intīmajā mūsu mākslas zarojumā, to reprezentēdams ar savu personīgo un savas paaudzes zīmi.” Izsole piedāvātajā gleznā M.Rozentāls figurāli portretējis Raini, Pēteri Stučku un Raiņa māsu Doru Stučku dzimušu Pliekšēnu, kas arī bija sabiedriska darbiniece, Jaunās strāvas dalībniece.