Voldemārs Vimba (1904-1985)

Latviešu gleznotājs, pazīstams ar savām vēsturiskajām gleznām, gleznojis arī žanra kompozīcijas.
Voldemārs Vimba dzimis 1904. gada 31. maijā Pēterpilī. Mācības uzsāka Pēterpilī, kur apmeklēja nodarbības barona Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā. Pēc Oktobra revolūcijas Vimbu ģimene atgriezās Latvijā. Voldemārs vispirms dzīvoja Augulienā, pēc tam Stāmerienā.
Studēja glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Figurālās glezniecības meistardarbnīcā (1923-1933) pie Ģederta Eliasa, kuru pabeidza ar diplomdarbu “Zaļumballe”. Darbojās mākslinieku apvienībā Radigars. Viņa vēsturiskā glezna "Viestura cīņa pret vācu iebrucējiem 1219. gadā" atrodas Rīgas pils Valsts Svētku zālē.
Kopš 1944. gada Mākslinieku savienības biedrs. Bija pasniedzējs Jāņa Rozentāla mākslas vidusskolā un LMA Zīmēšanas katedras vecākais pasniedzējs (1947-1950). Strādāja par dekoratoru Operas un baleta teātrī, vēlāk par dekoratīvo noformētāju kombinātā "Māksla".
Vienlaikus radīja daudz gleznu, ainavu, kluso dabu un vitrāžu (kopā ar E. Cēsnieku un E. Treilonu). Pēdējās personālizstādes bija 1984. gadā Salaspilī, Siguldā un Rīgā.
Miris Rīgā 1985. gada septembrī.
V. Vimbas darbos reizēm jūtama arhaiska noskaņa, bieži nosaukumos izmantotas latviešu dainu rindas, piemēram, “Sniga sniegi, putināja”. Mākslinieks uzskatāms par spējīgu figurālistu, veidojot masu skatus vēsturiskajai tēmai veltītajos darbos, kur attēlotas seno cilšu brīvības cīņas – “Saules kauja” u.c. Vairums darbu darināti eļļas tehnikā, taču mākslinieks uzskatāms arī par labu zīmētāju un šī radošā mantojuma daļa arī sastāda ievērojamu autora daiļrades vērtību.