Hermanis Doncovs (1916-2001)

Hermanis Doncovs dzimis 1916.gada 19.decembrī Krievijā, Saratovā.
Hermanis Doncovs beidzis Astrahaņas B. A. Kustodijeva mākslas skolu (1934 – 39), mācījies Harkovas Mākslas institūta glezniecības nodaļā (1939 – 40).

Otrā pasaules kara laikā mākslinieks dienējis strēlnieku un tanku brigādes daļās, Sarkanās armijas sastāvā piedalījies karā pret Japānu, apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni un saņēmis vairākas medaļas.

Pēc kara, 1946. gadā H. Doncovs iestājies Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā, un 1949. gadā pabeidzis J. Liepiņa meistardarbnīcu ar diplomdarbu “Ieraudzījuši ienaidniekus”.

Strādājis par pedagogu 7. mākslas amatniecības skolā (1949 – 52).

Izstādēs piedalījies kopš 1939. gada. Personālizstādes veidotas Rīgā (1967), Jūrmalā (1973). Bijis viens no aktīvākajiem grupas “LPSR mākslinieki – LTK dalībnieki” biedriem, piedalījies visās šīs grupas rīkotajās izstādēs. Viņa darbi tikuši eksponēti daudzās republikas, vissavienības un aizrobežu (Čīlē (1965), ASV (1966), Anglijā (1967), Francijā (1968), Vācijā (1972), Japānā (1970, 1973), Somijā (1972), Šveicē (1973) u.c.) izstādēs.90. gados Doncova darbus aktīvi iepirka vācieši. 2007. gada 14. jūnijā H. Doncova darbs piedalījās „Sothebys” izsolē, glezna tika novērtēta no 6 000 līdz 8 000 GBP un to nosolīja par 6 600 GPB.
1967.gadā ieguvis Londonas Karaliskās Mākslas akadēmijas atzinību.
Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1960. gada.

Daiļrades sākumā mākslinieks gleznojis galvenokārt industriālas ainavas ar figurālu kompozīciju elementiem, kurās cilvēku figūrām bijusi pakārtota nozīme. Pēdējās desmitgadēs vairāk pievērsies ainavai, kā arī kavējies atmiņās par karavīru ikdienu.
Ne vienreiz vien mākslinieks devās radošajos komandējumos uz Urālu, kur gleznoja dūmojošās ielejas un šahtas. Radošajos braucienos pa Kaspijas jūru, dzīvojot ar zvejniekiem, Doncovs gleznoja zvejnieku kuģus to pastāvīgajā kustībā – zvejniecības bāzēs, jūrā u.tml. Pastiprināta interese par ainavu ir centrālais viņa daiļrades punkts, un tieši ainavas žanrā mākslinieks visvairāk atklāj savas gleznotāja spējas.
Pakāpeniski no stingros sociālistiskā reālisma principos balstītas metodes pievērsies ekspresīvākam gleznošanas veidam, ar krāsu triepieniem, kas tuvi impresionistu radītajiem paņēmieniem, panākot plastisku gleznas virsmas apdari, lielu nozīmi piešķirot faktūrām, kompozīciju un zīmējumu pakārtojot vēlamās noskaņas radīšanai.
Miris 2001.gada 9.februārī Rīgā.