Tenis Grasis (1925-2001)
ēvs Dāvids Grasis - skolotājs, žurnālists, māte Nora Grase - gleznotāja, tekstilmāksliniece. Dēls Tenis Grasis - vitrāžists, interjerists, dēls Klāvs Grasis - mākslas zinātnieks.
1940-43 mācījies R.Sutas, L.Svempa studijā.
1951 beidzis LVMA Monumentālās glezniecības nodaļu; diplomdarbs "Panno par pionieru vasaras tēmu" (vad. O.Skulme).
Izstādēs piedalās kopš 1945.gada.
Kopš 1965 LMA pedagogs. Kopš 1975 Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas vadītājs. Kopš 1986 profesors.
Gleznojis koloristiski sulīgas žanru kompozīcijas, portretus (1957 "Bārtas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece Anna Kūma ar māsu"; 1961 "Keramiķi", "Palīgā kaimiņiem"; 1992 cikls "Barikāžu laiks"). Spilgti emocionālajām Graša vitrāžām raksturīgs plašs tehnisko līdzekļu lietojums: krāsainā stikla plaknes tajās vibiežāk tiek kombinētas ar lietā un pūstā stikla masu, apgleznojumiem, līdzās svina stiegrojumam izmantoti arī citu metālu dekoratīvie kalumi.
Darinājis kokgriezumu un metālkalumu metus sabiedrisko un administratīvo ēku interjera veidošanai. Pievērsies grāmatu grafikai (il. Sudrabu Edžus stāstam "Dullais Dauka", V.Lāča "Vanadziņš", A.Upīša romānam "Laikmetu griežos"). Par ilustrāciju V.Plūdoņa darbam "Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas" 1957 ieguvis Kultūras ministrijas 1. godalgu.
1979 sastādījis un sarakstījis ievadtekstu albumam "Latviešu vitrāža". Periodikā publicējis rakstus par mākslu.
1980 personālizstāde Rīgā, kopā ar G.Strautu, L.Bērziņu. Un 1985, 1992.
Darbi regulāri eksponēti Latvijas bijušās PSRS un ārzemju izstādēs.