Bernhards Borherts (1863-1945)
Dzimis 1862. gadā Rīga.
Bernhards Borherts, studēja Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1883- 1890) būdams viens no Jaņa Rozentāla(1866-1916) tuvākajiem draugiem. 1894. gadā mākslinieks apmetās Rīgā, pasniedza zīmēšanu Rīgas Amatnieku biedrības un Elīzes fon Jungas –Štillingas mākslas skolā (vēlāk Rīgas pilsētas mākslas skola). Mākslas izglītību guvis Rigā un Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā. Bijis Rīgas pilsētas mākslas skolas un Rīgas Politehnikuma pedagogs. 1915.-1918. gadā kopā ar ģimeni bēgļu gaitās Maskavā. 1919. gadā pārcēlies uz Berlīni. Bijis gleznotājs, zīmētājs un ilustrators Rīgā, Berlīnē un Golnovā (tag. Goleņova Polijā). Precējies ar Evi Margarēti Šveinfurti. Dēli – Nilss un Bernhards Vilhelms.
Jūgendstils un impresionisms. Eksperimentu kārajam dumpiniekam, kas tiecās gāzt no troņa sava laika novecojušo klasicismu, bija tiklab lieliska izglītība, kā augsta meistariba sarežgītāko mākslas tehniku lietojumā. Viņa darbos saista fantāzijas vēriens un dziļa cilvēkpazinēja talants, ar kādu viņs inscenē savu tēmu risinājumus.
1945. gadā pazudis bez vēsts kara jukās.
Laikā līdz 1915. gadam, kad viņš pārcēlās uz Petrogradu, B. Borherts aktīvi piedalījās Latvijas un Baltijas izstādēs, zināms arī par viņa dalību Pēterburgas, Berlīnes, Drēzdenes un Parīzes mākslas izstādēs, tajā skaitā, Rudens salonā Parīzē. Būdams daudzpusīgs mākslinieks, viņš darbojās dažādās stājglezniecības tehnikās un žanros. Viņa glezniecības dūmakainais vizionārisms tuvinās J. Valtera un J. Rozentāla 20. gs. sākuma kompozīciju, krāsu jaunveidojumiem glezniecībā, tomēr B. Borherta gleznām raksturīga mīksti slāpēta toņkārta. Tāpat kā laikabiedri viņš izmantoja laikmetam raksturīgos glezniecības paņēmienus, kuros veidoja viņam vien raksturīgus tuvinātus hromatiskos toņus, gleznojot aptuvenas, atmosfērā kūstošas formas un blāvas krāsu saskaņas. Bernharda Borherta talants ir it visā saskatīt trauslo skaistumu.