Pēteris Kundziņš (1886-1958)

Dzimis 1886.gada 18.septembrī Mazsalacas pagastā, miris 1958. gada 25.jūnijā Rīgā.
Bia gleznotājs, scenogrāfs.
Piedzimis lauksaimnieka ģimenē. Meita Ieva Kundziņa – scenogrāfe, kostīmu māksliniece.
Mācījies Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā (1906–12), beidzot teātra dekorāciju gleznošanas klasi.
Izstādēs piedalījās no 1913.gada.
Eksponējis savas gleznas “Baltās Vārnas” izstādēs Valmierā 1919.gadā.
Piemiņas izstādes Rīgā 1986.gadā, 1990.gadā (kopā ar meitu Ievu Kundziņu un mazmeitu Annu Romanovsku)
Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs no 1923.gada līdz 1940.gadam.
Mākslinieku savienības biedrs no 1946.gada.
Par skolotāju strādājis dažādās Pilsētās gan Krievijā, gan Latvijā (Valmierā, Rūjienā, Daugavpilī, Rīgā u.c.) laika posmā no 1905.gada līdz 1938.gadam.
Veidojis skatuves noformējumu gan Jaunajā Rīgas teātrī, gan Nacionālajā Operā.
Strādājis gan tēlotājā mākslā, gan scenogrāfijā, plakātā un lietišķajā mākslā, arī ilustrējis presi un grāmatas. Glezniecībā pievērsies galvenokārt ainavas žanram, kur galveno emocionālo akcentu liek uz mākoņu tēlojumu. Tie mākslinieka darbos aizņem lielāko daļu kompozīcijas, gleznojot tos visdažādākajos stāvokļos, noskaņās un diennakts laikos.
P. Kundziņa daiļrades stils raksturojams kā romantiski reālistisks.
Sarakstījis arī grāmatu “Perspektīva”(izd. Latvijas Skolotāju savienība).